Lūkass: Putina agresīvā politika veicina Ziemeļvalstu tuvināšanos NATO

Viņš norāda, ka Zviedrija apsver iespēju piedalīties NATO apvienotajos reaģēšanas spēkos. Tā arī palielinājusi divpusējo militāro sadarbību ar reģiona militāro lielvalsti Poliju. Tāpat Zviedrijas mazā, bet ietekmīgā Centra partija nupat atteikusies no līdzšinējās pret NATO vērstās pozīcijas.Kā uzskata Lūkass, arī kristīgie demokrāti, kas vienmēr bijuši noskaņoti pret NATO, 11.oktobrī paredzētajā kongresā, visticamāk, sekos Centra partijas piemēram.Tomēr Zviedrijas valdošā koalīcija, ko veido sociāldemokrāti un zaļie, joprojām asi iebilst pret valsts iespējamo pievienošanos aliansei. Valsts Ārlietu ministrija norādījusi, ka Zviedrijas dalībai NATO būtu politiski militāras un ārpolitikas sekas. Šāda rīcība arī izraisītu Krievijas pretreakciju.Kā raksta Lūkass, Somijā, kas arī nav NATO dalībvalsts, cilvēki uz aliansi skatās reizē ar interesi un bažām. Tomēr eksperts norāda, ka Somija nevēlas piedzīvot nepatīkamu pārsteigumu, kā tas bija 1990.gadā, kad Zviedrija pēkšņi paziņoja, ka vēlas pievienoties Eiropas Savienībai.Lūkass atzīst, ka Zviedrijā diskusijas par pievienošanos NATO virzās ātrāk nekā Somijā. Somijas prezidents Sauli Nīniste nesen izteicies, ka Somija nevarētu aizsargāt Baltijas valstis, jo "nevar piedāvāt drošības garantijas citiem, kuru pašiem nav". Eksperts gan norāda, ka prezidenta teiktais, iespējams, nebūt nav uztverams kā uzbrukums NATO lobijam. To varētu interpretēt arī kā brīdinājumu somiem, ka viņi atrodas bīstamā teritorijā, tādēļ palikšanai ārpus reģionālās drošības organizācijas ir trūkumi.Kā uzskata Lūkass, no Nīnistes teiktā implicīti varētu arī izrietēt, ka dalība tajā nāktu par labu.