Jāatzīst, ka saceltā jezga ap zirga gaļu (galvenokārt dažādos pusfabrikātos) man nebija saprotama jau pirmajā brīdī. Labi – produkta faktiskais saturs īsti precīzi neatbilst tam, kas deklarēts uz iepakojuma. Lai gan runa nebija par radioaktīvām vai kancerogēnām vielām, kurām pārtikā vispār nevajadzētu būt un kas novestu pie veselības problēmām, angliskajā presē varēja lasīt par piesārņotu vai inficētu (contaminated) gaļu. Žurnālisti pat vērsās pie ārstiem, lai noskaidrotu, vai zirga gaļu apēdušajiem draud kādas veselības problēmas. Tomēr līdz pat šai dienai neviens cilvēks nav saslimis vai nomiris.
Izrādās, ka zirga gaļu tīri labi var ēst un cilvēkam no tās nekas nekaiš.
Skaidrs, ka zirga gaļas iekļūšana produktos, kur vajadzēja būt liellopa gaļai, nebija nejauša. Jebkurš uzņēmējs cenšas samazināt ražošanas izmaksas un palielināt peļņu. Pārtikas cenas pasaulē pieaug, un tas vismaz daļēji notiek tāpēc, ka pieaug gaļas patēriņš, it sevišķi Ķīnā un Indijā. Tāpēc nav jābrīnās, ka garajā un sapiņķerētajā pārtikas ražotāju ķēdē kāds izlīdzas ar lētākām izejvielām.
Lai kā mums nepatiktu regulācijas, tad šeit bez tām iztikt nevar. Turklāt tādas būs nepieciešamas arvien vairāk – ja vien cilvēce jau tuvākajā laikā nesamazinās savu gaļas patēriņu. Pašlaik šāds samazinājums pie horizonta nav manāms. Un attiecīgi – ja mēs gribam zināt, ko mēs ēdam, tad brīvais tirgus būs jāierobežo.
No otras puses – ja jau zirga gaļa ir lētāka par liellopa gaļu, tad tieši šo gaļu arī vajadzētu vairāk patērēt. Vismaz, ja mēs domājam racionāli un pievēršam kaut kripatiņu uzmanības gan tām pašām pārtikas cenām pasaulē, gan arī tam faktam, ka krietna daļa cilvēces šodien dzīvo badā.
Tiktāl par pirmo mītu. Taču otrais ir patiesībā daudz interesantāks. Šis teju vai riebums pret ”nepareiza” dzīvnieka gaļu, ko nevar nepamanīt mediju telpā, ir iracionāls. Liela daļa pārtikas produktu šodien satur vielas, par kurām vienkāršam pilsonim ir visai maz saprašanas. Un te nu patiešām ir jāuzdod jautājums, kas ir kaitīgāks – ar zirga gaļu ”piesārņots” lazaņjas pusfabrikāts vai nevajadzīgas informācijas ”piesārņojums” mūsu galvās?
Zināt precīzas pārtikas produktu sastāvdaļas noteikti ir svarīgi cilvēkiem ar alerģijām vai reliģiskiem un ētiskiem uzskatiem, kas liedz lietot uzturā noteiktas lietas. Pārējiem manā skatījumā ir pēdējais laiks samierināties ar postmoderno situāciju – autentisks un dabīgs nav nekas, viss ir kopija, viltojums un vismaz daļēji veidojies cilvēka ietekmē.
Tiem, kas grib turpināt ad nauseum glorificēt visu dabīgo, es ieteiktu pirmkārt jau atteikties no burkānu ēšanas. Mūsdienu oranžie, sulīgie burkāni patiesībā ir holandiešu zemnieku radīti mutanti. ”Dabīgais” burkāns ir ar violetu mizu un ir krietni negaršīgāks.
Tāpat ir arī ar daudziem citiem augiem un dzīvniekiem, kurus mēs lietojam pārtikā – tie sen vairs nelīdzinās saviem ”dabīgajiem” priekštečiem. Un tas ir labi. Visas šīs modifikācijas un selekcijas ir palīdzējušas mūsu sugai izdzīvot un attīstīties. Nešaubos, ka tā būs arī turpmāk. Iespējams, ka pēc kāda laika zirga gaļa mums vairs nešķitīs ar kaut ko sliktāka par liellopa miesu.
Galu galā arī daba kopumā šodien attīstās ciešā sasaistē ar cilvēku. Piemēram, mūsu skaistie Latvijas meži nav nekas pirmatnēji dabīgs – tie ir saimniekošanas gaitā atkal un atkal nolīsti. Cilvēks ir gadu gaitā veidojis kultūrmežu.
Un tas ir labi. Diezin vai kāds no mums grib atgriezties pie dzīves alās un medībām ar kailām rokām. Labāk ir ēst lazaņju ar zirga gaļu un pievērst mazāk uzmanības histērijai par to, ka mūsu pārtikā ir atrodamas ēdamas un nekaitīgas sastāvdaļas.