Pieminot 1941.gada 14.jūnija notikumus, kad vienlaikus ar civiliedzīvotāju masveida izsūtīšanu notika represijas arī pret Latvijas armijas karavīriem, Gulbenē un Litenē notika komunistiskā genocīda upuru piemiņas pasākumi. Tajos piedalījās Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Andrejs Panteļējevs, Graube, kā arī regulāro spēku un Zemessardzes vienību komandieri, karavīri, zemessargi, jaunsargi un Latvijā akreditētie ārvalstu aizsardzības atašeji.
"Ko agresors, mūsu okupants, gribēja panākt, iznīcinot gan inteliģenci, gan virsniecību, gan arī zemniecību? Salauzt mūsu garu, Latvijas tautas garu. Šodien, 75 gadus vēlāk, mēs varam sev jautāt: "Vai viņam tas izdevās?" Es domāju, ka noteikti neizdevās. Pirmkārt jau tāpēc, ka 50 gadus vēlāk mēs spējām atjaunot savas valsts neatkarību," piemiņas pasākumā Gulbenes dzelzceļa stacijā atzina Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs.
Panteļējevs skaidroja, ka pēc 1941.gada jūnija notikumiem esam guvuši mācību, ka agresijai ir jāpretojas. Līdzīgi kā pirms 75 gadiem, arī tagad pastāv drošības izaicinājumi un atbilde uz tiem ir gatavība pretoties un aizstāvēt savu dzimteni ar ieročiem rokās. "Latvija ir stipra, Latvija ir gatava sevi aizstāvēt, Latvija vienmēr pastāvēs par sevi. Nekad vairs nebūs pavēles nepretoties," uzsvēra Panteļējevs.
Graube piemiņas pasākumā Litenes kapos aicināja pieminēt 1941. gada 14. jūnijā cietušos karavīrus ar pateicību, jo viņi ar savu upuri mums māca būt vienotiem. Tolaik pretinieks ļoti apzināti grāva visas trīs Baltijas valstis vienlaicīgi, un tas bija iespējams, jo trūka vienotības Latvijā, Baltijā un Eiropā.
"Nekad ar mūsu iespējām, ar mūsu varu nedrīkstam pieļaut tādas situācijas atkārtošanos, ka mēs esam vieni. Mēs esam tik droši, cik esam vienoti ar mūsu draugiem - Baltijas valstīs, NATO, Eiropas Savienībā," uzsvēra Graube.
Jau vēstīts, ka šogad aprit 75 gadi kopš 1941. gada 14. jūnijā Latvijas armijas Litenes un Ostroviešu nometnē, kas atradās aptuveni 10 kilometru attālumā no Litenes, apcietināja un uz Sibīriju deportēja vismaz 430 virsnieku. Vairāki no viņiem tika nošauti uz vietas.