Par to vēl zinātnieki strīdas – šī slavenā frāze ir vietā, kad vēlamies uzzināt, kura valsts tad bijusi pirmā, kas oficiāli apstiprinājusi ierastos valstiskuma simbolus un panākusi, ka tos pazīst arī tuvāki un tālāki kaimiņi, raksta All About History. Katras hipotēzes piekritējiem ir savi argumenti, kuru patiesumu grūti pierādīt vai noliegt tā iemesla dēļ, ka neapšaubāmu vēsturisku liecību par to, kas noticis pirms daudziem gadu simtiem, vienkārši nav un nevar būt.
Taču aptuvena nojausma, kā un kāpēc radušies šie simboli, vēsturniekiem ir. Un diemžēl tā ir saistīta ar nebeidzamajiem kariem, kas nereti liek apšaubīt Homo sapiens vairākuma pārliecību, ka tā ir saprātīgākā būtne uz mūsu planētas. Kara laukā lielākā nozīme ir tam, lai ienaidnieku varētu atšķirt no savējā. Lai skaidri norādītu, kas ir kas, jau kopš senseniem laikiem tika izmantotas dažādas emblēmas, kas vēlāk transformējās par ģerboņiem, skaidro National Geographic.
Laikabiedriem ar to atpazīšanu lielu problēmu nebija, taču dinastijas mēdza mainīties un līdz ar tām – arī valstiskuma simboli. Un tad vēl revolūcijas, jaunu valstu veidošanās un tamlīdzīgas peripetijas, kas noveda pie pavisam jaunu simbolu rašanās. Klasisks piemērs šajā ziņā ir mūsu agresīvā kaimiņvalsts Krievija. Caru laikos impērijas karogs bija dzelteni melns, pēc tam, kad komunistiski noskaņotie boļševiki sagrāba varu 1917. gada rudenī, godā tika celts sarkanais karogs, bet pēc PSRS sabrukuma Krievija izvēlējās sarkani balti zilās krāsas, kas dominē daudzu slāvu valstu (bet ne tikai) karogos.
SĀKUMĀ ĢERBOŅI
Bībelē (Jāņa evaņģēlijā) rakstīts, ka "iesākumā bija vārds", taču heraldikas, kas nodarbojas ar dažādu simbolu pētīšanu, pamatu pamats ir ģerboņi. All About History raksta, ka kaujas laukos dažādas emblēmas un citas pazīšanās zīmes izmantotas jau aptuveni 1200 gadu pirms mūsu ēras, turklāt šajā jomā visiem priekšā bija aizsteigušies ķīnieši. Tomēr heraldikas zinātāji, kuriem ir savi noteikti parametri un kritēriji, uzsver, ka ģerboņi (un vēlāk arī karogi) ir Rietumeiropā radies izgudrojums, kas plašāku izplatību ieguvis vidējos viduslaikos, tātad ap mūsu ēras XII gadsimtu.
Šīs tradīcijas pirmsākumi saistīti ar militārismu, turklāt ne tikai kariem, bet arī tolaik plaši izplatītajiem bruņinieku turnīriem, skaidro BBC History Magazine. Angliski vārds herald nozīmē vēstnesi, un tieši viņi (heroldi) bija tie, kuri ne tikai sludināja valdnieku izdotos rīkojumus, bet arī turnīros pieteica bruņiniekus, īpašu uzsvaru liekot uz viņu dzimtu vēsturi un ģerboņu aprakstu. Vienkāršais, ne īpaši izglītotais skatītājs, paraugoties uz bruņinieka vairogu, uz kura bija uzzīmēts ģerbonis, varēja identificēt cīnītāju, lai gan nespēja izburtot parasti latīņu valodā rakstīto dzimtas devīzi. Pirmie turnīri, uz kuriem angļu bruņinieki devās, demonstrējot savus ģerboņus, notikuši ap 1170. gadu.
Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 15. - 21. novembra numurā! Žurnāla saturu gan drukātā, gan digitālā formātā iespējams abonēt mūsu jaunajā mājaslapā ŠEIT!