Šobrīd, kad lēnām arvien tuvāk nāk 2025. gada beigas, tas atkal ir ne vien aktuāls, bet arī daudz apspriests jautājums. Miera sarunas ir process, saka lielvalstu līderi. Un vēlāk izrādās, ka šis process ietver gan aizkulišu sarunas, gan neuzticēšanos un vienam otra apšaubīšanu. Vai divas karojošas puses tik tiešām var vienoties par mieru, ja viena nav otru nospiedusi uz ceļiem? Vai taisnīgs miers pašreizējos apstākļos ir iespējams, un ko ar šo jēdzienu vispār saprotam?
Tie ir tikai daži no jautājumiem, kas lido kā bultas gaisā, lai atkal atsistos pret cietām virsmām, steigā pieņemtiem lēmumiem un viedokļiem un nokristu atpakaļ zemē, tā arī atbildi nesaņemot. Un beigās skaidrs ir tikai tas, ka ar atsevišķu cilvēku vēlmi pēc miera nepietiek. Un ka ne īsti miera, bet drīzāk pasaules pārkārtojuma process šobrīd notiek, un, ar ko tas beigsies, domājams, patlaban tā īsti nav skaidrs nevienam.
Bet tikmēr uz cilvēkiem šauj. Tikmēr frontē karavīri viens otru nogalina – vieni aizstāvoties, otri uzbrūkot. Tikmēr bērni uzaug bez vecākiem, sabombardētu māju krāsmatās un daudzi bēg – lai sāktu visu dzīvi no jauna, kaut kur citur, kaut kur prom.
Šīs ainas jau nav nevienam jāpārstāsta – pilnīgi noteikti teju ikvienās ziņās var redzēt gan kadrus no diplomātu sarunām gaišās zālēs, gan tos, dubļu un stinguma pilnos, no kara zonas. No nežēlības, kas, izrādās, tepat blakus joprojām mīt.
Par to visu nebeidzam stāstīt arī SestDienas lappusēs – šoreiz sarunā ar žurnālistu un publicistu Ati Klimoviču. Viņš uz Ukrainu dodas regulāri. Kāds noskaņojums ir tur? Kā "augstās" sarunas ietekmē cilvēku domas un cerības? Vai arī kara plosītajās vietās tiek gaidīts Ziemassvētku brīnums?
Visus šos jautājumus uzdodam jau ceturto gadu. Un tomēr – tos atkārtojam, arvien no jauna meklējot atbildes, meklējot cerību, spēku un ticību, ka taisnīgais, ka labais uzvarēs.
Un varbūt, varbūt tas brīnums tomēr ir iespējams…
Šīs nedēļas, 12.-18. decembra, žurnālā SestDiena lasiet:
SESTDIENAS SALONS. "JŪS BŪSIET NĀKAMIE" Žurnālists Atis Klimovičs par Ukrainas kara rakstura izmaiņām četru gadu laikā, voluntieru nozīmi un par to, kas notiek miglā
PASAULĒ. EPSTĪNA NEBEIDZAMĀ LIETA Pavisam drīz apritēs jau mēnesis kopš brīža, kad ASV prezidents Donalds Tramps parakstīja likumu, kas pazīstams kā Epstīna lietu pārredzamības akts. Saskaņā ar to ASV Tieslietu departamentam 30 dienu laikā – līdz 19. decembrim – jāpublisko visi Džefrija Epstīna un Žislenas Maksvelas noziegumu izmeklēšanas laikā savāktie neklasificētie dokumenti un ieraksti. Ko īsti tas nozīmē, kādus atklājumus vēl gaidīt, un kā kopumā turpinās iespaidīgu rezonansi guvusī Epstīna lieta?
LAIKA MAŠĪNA. NO SŪTĪJUMIEM LĪDZ BANKAI Pirms 220 gadiem pasaulē nāca amerikāņu uzņēmējs Henrijs Velss – viens no pašlaik daudzās valstīs pazīstamo kompāniju Wells Fargo un American Express dibinātājiem. Viņa dzīves laikā gan šie uzņēmumi finanšu operācijās specializējās tikai paretam, jo to pamata bizness bija kurjerpasta un citu sūtījumu piegādes
IZPĒTĪTS. KAĶI GRIB VĪRIEŠU UZMANĪBU Atturīgu, neatkarīgu mājdzīvnieku reputāciju iemantojušie kaķi patiesībā ļoti cenšas, lai pavēstītu vīriešu kārtas saimniekam, ka ļoti priecājas viņu satikt