Norvēģijas ministrs: Mums sāp Krievijas agresija pret kaimiņvalstīm

Fragments no intervijas:Kā jūs vērtējat aktuālo drošības situāciju Eiropā Krievijas agresijas Ukrainā kontekstā? Vai Krievijas rīcība sagādā raizes arī Norvēģijai?Mūs ļoti satrauc Krievijas agresīvā rīcība, jo tā ir mūsu kaimiņvalsts. Mēs redzam kardinālas pārmaiņas Eiropas drošībā, kuru ekstrēmākā izpausme ir Krimas aneksija un situācijas destabilizēšana Ukrainas austrumos. Mēs to uztveram ne tikai kā izaicinājumu Ukrainai, bet gan visai Eiropā līdz šim pastāvējušai kārtībai un starptautiskajiem likumiem. Mums kā Krievijas kaimiņiem sāp tas, ko šī lielvalsts nodara citām kaimiņvalstīm. Norvēģija vēlas saglabāt labas divpusējās attiecības ar Krieviju, tajā pašā laikā mēs stingri iestājamies par valstu robežu neaizskaramību un starptautisko likumu ievērošanu. Krievija tos ir rupji pārkāpusi. Tāpēc arī Norvēģija ir pievienojusies Eiropas Savienības (ES) sankcijām un piedalās NATO izvietotajos spēkos Baltijā.Vai ES sankcijām pret Krieviju jākļūst vēl stingrākām un tās jāpaplašina?Mūsu pozīcija ir tāda, ka sankcijas ir pietiekamas, bet ir jāpaiet laikam, lai mēs redzētu to ietekmi. Aktuālas ir sarunas par to amatpersonu saraksta, kurām tiks liegta ieceļošana ES, paplašināšanu. Norvēģija gan nav ES dalībvalsts, tāpēc mēs nepiedalāmies šādu lēmumu pieņemšanā, bet tas gan nenozīmē, ka mēs šādiem lēmumiem nepievienosimies.Bet kā ar ekonomiskajām sankcijām, vai arī tām jākļūst stingrākām?Sankcijas ir instruments, lai izmainītu Krievijas uzvedību. Tās var atslābt, ja mainās minētās lielvalsts rīcība. Pašlaik nekas par to neliecina, gluži pretēji - mēs redzam situācijas saasināšanos Ukrainas austrumos.Krievija ir aktīvi pieteikusi savas tiesības uz Arktikas jūrā, iespējams, esošajiem naftas un gāzes laukiem. Kā uz to raugās Norvēģija?Pēc vairākas desmitgades ilgušām pārrunām mēs esam noslēguši līgumu ar Krieviju par jūras robežām. Jāteic, ka arktiskajā izpētē esam cieši sadarbojušies gan valstu, gan uzņēmumu līmenī. Taču pašreizējā drošības situācija sadarbību ir piebremzējusi, lai gan tā turpināsies privātpersonu un uzņēmumu līmenī tajās jomās, kuras nav skārušas sankcijas, piemēram, cilvēku glābšanā uz jūras vai vides problēmu risināšanā. Tas ir svarīgi tāpēc, ka mēs vēlamies dot skaidru vēstījumu, ka mums nav nekas pret Krievijas iedzīvotājiem, mēs iebilstam pret Vladimira Putina un valdības rīcību.Visu Rūtas Kesneres sarunu ar Vidaru Helgesenu lasiet rakstā _Satrauc Krievijas rīcība laikraksta Diena _trešdienas, 17.decembra, numurā!