Parīzes sarunu laikā tika doti daudzi solījumi, kas parādīja - pasaule ir gatava pāriet uz tīrāku enerģiju, uzsver Rozītis.
Parīzes nolīgums stāsies spēkā 2020.gadā. Zinātnieki norāda, lai globālā temperatūra neceltos par vairāk kā 1,5 grādiem - vai, kā tas paredzēts nolīgumā saglabātos krietni zem diviem grādiem -, pēc 2020.gada jānotiek straujam emisiju kritumam. Šobrīd valstu sniegtās apņemšanās emisiju samazināšanai nodrošina aptuveni pusi no tā, kas ir nepieciešams, atstājot 12 līdz 16 gigatonnas emisiju "pārpalikumu", informēja Rozītis.
Viņš norāda, ka iegūtais dokuments ir nekavējoties jāstiprina ar īstermiņa nodomiem, ja vēlamies saglabāt globālās temperatūras celšanos 1,5 grādu vai divu grādu robežās.
"Mēs dzīvojam vēsturiskā mirklī. Mēs esam liecinieki brīdim, kad pasaule uzsāk ceļu atjaunojamās enerģijas virzienā. Tai pat laikā, jau šobrīd mēs novērojam neatgriezeniskas klimata izmaiņas, kas ietekmē gan sugas, gan cilvēkus. Parīzes vienošanās ir nozīmīgs pagrieziena punkts. Progress ir panākts, bet darbs ne tuvu nav galā. Katras valsts valdībai jāstiprina nacionālie rīcības plāni. Nepieciešams panākt ātrāku emisiju samazināšanu, kā arī pāreju uz atjaunojamajiem energoresursiem," uzsver Rozītis.
Sestdien, 12.decembrī, Parīzes klimata konferencē (COP21) visas pasaules valstis panāca vēsturisku vienošanos - vienošanos par globālu, ambiciozu, dinamisku visām pasaules valstīm saistošu nolīgumu klimata pārmaiņu ierobežošanai un pielāgošanās klimata pārmaiņām nodrošināšanai (Parīzes vienošanās).
Parīzes vienošanās mērķis ir stiprināt globālo rīcību klimata pārmaiņu novēršanai un noturēt globālo sasilšanu būtiski zem divu grādu robežām salīdzinot ar pirmsindustriālo līmeni un censties ierobežot temperatūras pieaugumu 1,5 grādu robežās, jo tas būtiski samazinās klimata pārmaiņu izraisītos riskus un ietekmes;
Tāpat Parīzes vienošanās paredz uzlabot pielāgošanos klimata pārmaiņu negatīvajām ietekmēm un sekmēt noturīgumu pret klimata pārmaiņām, kā arī sekmēt investīciju novirzi saskaņā ar oglekļa mazietilpīgu un pret klimata pārmaiņām noturīgu attīstību.
Parīzes vienošanās pēc 2020.gada aizstās tagadējo Kioto protokolu, kura īstenošanā iesaistījies nepietiekams skaits valstu un kura ambīcijas bija nepietiekamas klimata pārmaiņu ierobežošanai. Savukārt Parīzes vienošanās paredz visu valstu iesaisti un rīcību.
Eiropas Savienība (ES) par savu ieguldījumu vienojās 2015.gada 6.martā Vides ministru padomē. Tas paredz, ka līdz 2030.gadam ES savas siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas samazinās par vismaz 40% salīdzinājumā ar 1990.gadu.
Līdz šim brīdim par saviem ieguldījumiem paziņojušas jau 185 valstis, un to SEG emisijas ir vairāk nekā 95% no pasaules kopējām emisijām.