Teroristi bieži vien rekrutēšanai un radikalizācijai izraugās pusaudžus, jo, kā skaidro pētniece, tieši šajā vecumā jauni cilvēki ir šaubu, nedrošības un bažu nomākti - rekrutētāji izmanto šīs šaubas, lai padarītu jaunieti vēl nedrošāku un tādējādi pievērstu viņu radikālajam islāmam kā vienīgajam glābiņam. Teroristi jaunietim ieskaidro, ka nedošība, ko viņš jūt, esot normāla ikvienam pusaudzim un patiesībā nemiers, kas viņā radies, ir dievišķo spēku izraudzīts.
Viņasprāt, Islāma valsts rekrutēšana ir kļuvusi smalkāka - personiskāka, jo viņi savus solījumus un rekrutēšanas informāciju pielāgo jaunietim - "vairs nav viens vēstījums, kāpēc pievienoties svētajam karam, vēstījumi ir kļuvuši vairāki". Piemēram, jaunietim, kurš ticis diskriminēts, apsola, ka viņš varēs aizstāvēt vājākos, ka viņš nonāks vidē, kur valda vienlīdzība. Nabadzīgam jaunietim apsola, ka teroristu pasaulē nav nabagu, ka visi saņem to, kas tiem pienākas.
Lai jaunieti rekrutētu, teroristi uzsāk kampaņu, kas viņam liek saraut saites ar visu iepriekšējo - vecākiem, radiem, draugiem, skolu. Tādējādi jaunietis vieglāk iekļaujas grupā, tās domāšanā, kur viņa individualitāte tiek atņemta un izšķīdināta, padarot viņu par vienu no svētā kara kaujiniekiem.
Savukārt, lai jauno cilvēku deradikalizētu, Francijas pētnieki cenšas viņam atdot šo idividualitāti, atgādināt par viņa saitēm ar vecākiem un draugiem.
Kā konferencē apstirināja Europol pārstāvji, pašlaik no Eiropas Islāma valsts teroristiem ir pievienojušies apmēram 5000 cilvēku.
Jau vēstīts, ka novembra sākumā Parīzē teroristi vairākos uzbrukumos nogalināja 130 cilvēkus.