Komentējot NATO izcilības centra uzdevumā Austrumeiropas politikas pētījumu centra veikto analīzi par Krievijas īstenoto informācijas kampaņu, Daukšts uzsvēra, ka Eiropai ir aktīvāk jādomā par Krievijas veiktās informatīvās kampaņas cēloņiem, piebilstot, ka tos pilnībā identificēt gan nebūs iespējams, jo Krievijas politika ir viena autoritāra cilvēka rokās.
Viņš arī norādīja, ka pētījumā nav ņemti vērā Krievijas domnīcu un pētniecības institūtu pārstāvju viedokļi, nodrošinot daudzpusēju informāciju par Krievijā notiekošo. "Neprognozējamība ievērojami apgrūtinās mūsu darbu, taču jau šobrīd ir skaidrs, ka Krievija ir apjukusi - valstij nav tālāka rīcības plāna," sacīja politologs, aicinot Latviju un ES strādāt kopā. "Es gan neuzskatu, ka Latvijai būtu jāatrodas pirmajās rindās cīņā pret Krieviju," norādīja Daukšts, uzsverot, ka Latvijas rīcība būtu jāsaskaņo ar Centrāleiropas valstīm, kas arī noteikšot notikumu tālāko attīstību.
"Tomēr jau tagad varam sacīt, ka Krievijas rīcība mūs ir vienojusi vairāk nekā pirms tam. Krievijas informatīvās kampaņas mērķis bija vājināt ES dalībvalstu vienotību un sadarbību, taču noticis pretējais," uzskata politologs.
LETA jau ziņoja, ka NATO izcilības centra uzdevumā Austrumeiropas politikas pētījumu centrs veica analīzi par Krievijas īstenoto informācijas kampaņu Ukrainā, aplūkojot Krievijas komunikācijas stratēģiju, pētot dažādās Ukrainas notikumu attīstību ietekmējošās komunikācijas metodes un parādot, kā informācijas kampaņas ir kļuvušas par nozīmīgu ietekmes faktoru mūsdienu konfliktos.
Pētījumā secināts, ka bailēs no demokrātijas Kremlis sācis īstenot "informatīvu pretsparu" kaimiņvalstīs, tostarp Baltijā. Tāpat tiek norādīts, ka Krimas referenduma laikā Krievijas ziņu sižetos bieži parādās intervijas ar ārvalstu novērotājiem, tostarp ar Latvijas Eiropas Parlamenta (EP) deputāti Tatjanu Ždanoku, kuri vienbalsīgi atzīst referenduma leģitimitāti.
"Izmantojot Eiropas politiķu viedokļus, tiek mērķtiecīgi kultivēts priekšstats par ES dalībvalstu nevienprātību attiecībā uz Ukrainas nākotni, atsakoties parakstīt asociācijas līgumu. Taču Krievijas informācijas kampaņas rezultāti nebūtu iespējami bez ilggadējas mediju kontroles Krievijā, kas ļāva sagatavot augsni Ukrainas nomelnošanai un Krimas aneksijai. Līdzīgā veidā oficiālā Krievija ar mediju palīdzību turpina cīnīties par Krievijas ārpolitikas mērķu atbalstīšanu Baltijas valstīs, Moldovā, Baltkrievijā un citās kaimiņu zemēs," skaidrots pētījumā.