Jautāts, vai ebreju organizācijām ir jāatdod visi īpašumi, rabīns sacīja, ka "jāatdod viss, kam ir dokumenti, kas apliecina, ka īpašums piederējis ebreju sabiedriskajām un reliģiskajām organizācijām".
Uz žurnālistu jautājumu, kādēļ ebreji nekārtoja restitūcija jautājumu, kad sākās denacionalizācijas laiks, viņš teica, ka 1944. gada 14. oktobrī Rīgā bija palikuši 185 ebreji, jo 70 000 bija nogalināti.
Rabīns atzina, ka viņam nav bijis jāatgūst kādi īpašumi, jo viņa ģimenei tādu nebija. "Man nav īpašumu, mēs nebijām turīgi cilvēki. Man kā Latvijas pilsonim ir svarīgi, lai jūs, latvieši, mainītu koncepciju – nedomātu, kā slikti izdarīt citam, bet kā labi izdarīt visām tautām, kas dzīvo Latvijā. Jādod garantijas, ka no tā, ka ebreju organizācijām atdos īpašumus, neviens necietīs," uzsvēra rabīns. Viņš arī atzina, ka dzirdējis, ka Amerikas ebrejiem interesē Latvija, bet viņš par to stipri šaubās.
M.Barkahanam ir dubultpilsonība – Latvijas un Izraēlas. Uz jautājumu, vai dubultpilsonība nāk par labu Latvijai, rabīns atbildēja apstiprinoši. "Manu ģimeni evakuēja no Latvijas kara laikā. Esmu dzimis Samarkandā, Uzbekistānā. Kaut gan dzīvoju Rīgā, tomēr bieži braucu uz Izraēlu. Manuprāt, visiem, kuri līdz padomju okupācijai bija Latvijas pilsoņi, kā arī viņu pēctečiem būtu jādod dubultpilsonība. Lai būtu mazbērni Latvijas pilsoņi ebrejiem, kuri izglābās no holokausta, mazbērni SS oficierim, kurš aizbēga uz Vāciju un pēc tam – uz Ameriku... Diemžēl mani bērni nevar saņemt Latvijas pilsonību," sacīja rabīns.
"Izraēlā biju slimnīcā ar mazdēlu un satiku grupu ar ebreju studentiem, kas runāja angliski. Viņi bija no Amerikas un vienu gadu atbraukuši uz Izraēlu mācīties universitātē. Izraēlas valsts viņiem deva iespēju vienu gadu mācīties ivritā. Kāpēc līdzīgi nevarētu būt Latvijā – lai 1940. gada bēgļu pēcnācēji brauc uz Latviju mācīties un lai valsts par to samaksā! Ja atgrieztos latviešu pēcteči, tas būtu ieguvums Latvijai. Ieguvums Latvijai būtu arī tas, ja jūs nodibinātu, piemēram, tādu kā valsts nacionālo dienestu, kas vienotu jauniešus – gan pilsoņus, gan nepilsoņus. Jaunie cilvēki kādu laiku varētu dienēt nevis armijā, bet slimnīcās, skolās, glābšanas dienestā, sociālās aprūpes centros un citur. Ja nevēlas iet armijā, arī šādā veidā var pastrādāt valsts labā. Par to jaunie cilvēki varētu saņemt no valsts, teiksim, darba stāža papildinājumu," Latvijas Avīzei pauda M.Barkahans.
debra
melis
Ebreji Rīgā