Rasmusens, runājot par Krievijas kodolieroču politiku, norādīja, ka šī brīža Kremļa vara ir neparedzamāka kāda tā bija PSRS laikos. Tolaik visi esot zinājuši, ka Krievijai ir kodolieroči, bet par tiem neviens nerunāja, sacīja Rasmusens.
Viņš pauda cerību, ka tā ir tikai retorika, kas ar laiku mainīsies, bet, ja tā nenotiks, tad, iespējams, NATO dalībvalstīm ir jāpārskata sava kodolieroču politika.
Savukārt Igaunijas aizsardzības ministrs Hanness Hanso norādīja, ka Krievijas valdības leģitimitātes vienīgais pamats ir palicis konfrontācijā - Krievijas nostādīšanā pret Rietumiem. Viņš arī sacīja, ka nav novērojams, ka situācija uzlabotos, kas nozīmē, ka, visticamāk, uz to ir jāskatās kā ilgtermiņa problēmu, nepieņemot, ka Varšavas samita lēmumi bija galēji. Ministraprāt, tos var nākties pārskatīt.
Portāls Diena.lv jau vēstīja, ka Rīgas konference bijusī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, komentējot jautājumu par NATO drošības spējām, norādīja, ka: "Ja visas dalībvalstis pildītu savas saistības, tas būtu gudrs lēmums un gudra investīcija mūsu nākotnē."
Konference norisinās jau 11.gadu pēc kārtas. Kā ziņoja konferences rīkotāji, plānots, ka šogad tā Rīgā sapulcēs vairāk nekā 600 augsta līmeņa ārvalstu drošības un ārpolitikas ekspertus, diplomātus, politiķus, akadēmiķus, uzņēmējus un mediju pārstāvjus.
Šogad konferencē uzmanība veltīta Eiropas Savienības lomai globālajā ekonomikā, Brexit ietekmei uz savienības nākotni, NATO spējai pielāgoties 21. gadsimta izaicinājumiem, Rietumu attiecībām ar Krieviju un Austrumu partnerības valstu izaicinājumiem.