Diskusijā visai vienprātīgi nonācām pie divām pamattēzēm - nodokļi darbaspēkam ir par augstu un vēl joprojām nepietiekami tiek stimulēta peļņas reinvestēšana ražošanas attīstībai. Ja piestrādātu, pie viena galda apsēžoties gan FM nodokļu speciālistiem, gan uzņēmēju pārstāvjiem, droši vien varētu atrast, kā vēl iespējams veikt būtiskus uzlabojumus nodokļu sistēmā. Protams, jebkurš nodokļu samazinājums pirmajā brīdī rada saspringtu situāciju budžetā, jo, piemēram, darbaspēka nodokļu samazināšana nenozīmē, ka tūlīt izzudīs aplokšņu algas. Tomēr vispareizākais būtu konsekventi virzīties uz attīstībā pamatotu un pareizu nodokļu sistēmu, papildu ienākumus Valsts kasē gaidot no ražošanas apjoma palielināšanās.
Šķiet, ka šobrīd pietrūkst koncentrēšanās viena kopīga un svarīga mērķa sasniegšanai - valsts eksportspējas un ražošanas straujai attīstībai. Šeit ir virkne iniciatīvu, kas valstij ir jādara nekavējoties. Pirmkārt, ņemot vērā daudzu uzņēmēju teikto, mēs piedāvājam atbrīvot uzņēmumus no ienākuma nodokļa tai peļņas daļai, kas tiek reinvestēta ražošanā. To var darīt vai nu pēc Igaunijas parauga - atbrīvojot reinvestēto peļņu no nodokļa vispār, vai piemērojot palielinātus koeficientus uzņēmumu pamatlīdzekļu nolietojuma norakstīšanai. Tādā gadījumā amortizācijas koeficients ražošanas līdzekļiem 1,5 būtu jāpalielina līdz trīs, kā arī jānosaka ilgāks termiņš šo koeficientu piemērošanai.
Otrkārt, nozīmīga būtu kapitāla pieejamības veicināšana uzņēmējiem ar atbilstošiem nodokļu politikas instrumentiem, jo bankas pašlaik biznesa kreditēšanā ir atturīgas.
Treškārt, mēs atbalstām radikālu darbaspēka nodokļu sloga samazināšanu un nodokļa vienkāršošanu, iespējams, pārejot uz vienu vienotu nodokli darbaspēkam. Likme vēl būtu jāvērtē valsts un pašvaldību budžetu kontekstā, kā arī no ēnu ekonomikas apkarošanas efektivitātes viedokļa, bet iedvesmojoša šķiet Gruzijas pieredze, ieviešot vienoto nodokli darbaspēkam (IIN un sociālais kopā) 20% apmērā.
Ceturtkārt, aicinām vienkāršot/unificēt uzņēmējiem pieejamos atbalsta mehānismus, kas šobrīd ir pārāk sarežģīti un sadrumstaloti. Piektkārt, biedrība Latvijas attīstībai atbalsta esošā mikrouzņēmumu nodokļa sistēmu, jo tā veicina uzņēmējdarbību un attīstību, kā arī ir labi sevi parādījusi. Mikrouzņēmumiem praktiski nepastāv nodokļu apiešana un ēnu ekonomika, kas vienlaikus šī nodokļa maksātājiem liek pašiem atbildīgāk domāt par savu nākotni, vecumdienām, mazinot valsts atbildību.
Ja nepanāksim paātrinātu Latvijas attīstību vistuvākajā laikā, cilvēki turpinās aizbraukt un valsts turpinās novājēt. Jāatceras, ka organizējošais spēks Latvijas attīstībai ir un būs uzņēmēji, ražotāji. Tieši viņiem šajā brīdī nepieciešams viss iespējamais atbalsts, tostarp veicinošas nodokļu politikas veidā. Uzņēmēji ir tie, kas organizē visa iekšzemes kopprodukta ražošanu un sekmīgi reinvestē aptuveni divas trešdaļas no tā. Valdība neražo neko un pārdala tikai vienu trešo daļu no IKP. Tajā pašā laikā valdība ne vienmēr izturas pietiekami nopietni pret pašas radītiem šķēršļiem sekmīgai, inovatīvai un radošai uzņēmējdarbībai Latvijā. Nepieciešams mainīt attieksmi pret uzņēmējiem, kuri pagaidām jūtas neuzklausīti un tiekoties nosauc vairākus traucēkļus biznesa attīstībai. Tostarp - pārmērīgs nodokļu slogs, ēnu ekonomikas iespaidā kropļota konkurence, smagnēja birokrātija un pārāk lēna, neefektīva tiesu sistēma.
Runājot par citām idejām nodokļu politikā, biedrībā tika apspriesta arī neapliekamā minimuma (IIN) diferenciācija atkarībā no ienākumu līmeņa. Ir skaidrs, ka pat tad, ja šāda iniciatīva tiktu ieviesta, vienlaikus būtu jāsaglabā princips - ikviens Latvijas iedzīvotājs maksā nodokļus, kaut simboliski - vienu latu. Tas simbolizē atbildību pret valsti, iesaisti sabiedrībai būtiskos valsts pārvaldes procesos.