Ir jāizprot divas krasi atšķirīgas lietas – projektu iesniegšana to izvērtēšanai un projektu iesniegšana to akceptēšanai. Pirms krīzes iestāšanās Latvijā būvniecība attīstījās ļoti strauji. Tika projektētas aizvien apjomīgākas un tehniski sarežģītākas būves. Tādēļ Būvvalde izveidoja pakalpojumu – pieņemt būvprojektus izvērtēšanai pirms to iesniegšanas akceptēšanai. Šīs projekta izvērtēšanas laikā Būvvaldes speciālisti izskatīja projektus un norādīja uz nepieciešamajiem papildinājumiem vai labojumiem, taču, norādot šīs nepilnības, Būvvaldei nebija nepieciešams izdot negatīvu administratīvo aktu, jo projektu izskatīšanai bija konsultatīvs mērķis. Savukārt projektētājam šī procesa laikā tika sniegta iespēja novērst nepilnības. Šādu praksi Būvvalde diemžēl pašlaik ir pārtraukusi lielā darba apjoma dēļ, taču projektētāji arī šobrīd konsultāciju laikā vēršas pie Būvvaldes speciālistiem, lai pārliecinātos, ka projekts ir izstrādāts pilnvērtīgi, tādējādi mazinot iespējamību, ka iesniedzot to akceptēšanai, Būvvalde izdos aktu par atteikumu akceptēt būvprojektu.
Presē izskanējušie būvprojekta saskaņošanas datumi šajā gadījumā ir tikai "viena medaļas puse". Patiesībā skiču projekts tika izvērtēts vairāk nekā mēnesi, ko apliecina Būvvaldes iekšēja informācijas sistēma, kur tiek uzkrāti visi būvniecības dati jau no 2003. gada. Savukārt tehnisko projektu Būvvaldē sākts izvērtēt jau 2010. gada 17. februārī. Bet atpakaļ izsniegts iesniedzējam – šī paša gada 8. martā un 7. aprīlī iesniedzējs to iesniedzis atkārtoti – akceptēšanai.
Attiecībā uz apliecinājumu par būves 1. kārtas gatavību ekspluatācijai, kas Būvvaldē tika iesniegts 2011. gada 18. oktobrī, bet ekspluatācijā šī kārta pieņemta 24. oktobrī, jāsaka, ka tik apjomīgām būvēm Būvvaldes inspektori dokumentu izskatīšanu gan Būvvaldē, gan objektā uz vietas uzsāk jau pirms oficiāla apliecinājuma saņemšanas, jo normatīvo aktu regulējumā paredzētās 10 darba dienas ir nepietiekams termiņš pilnvērtīgai dokumentu izvērtēšanai un ēkas apsekošanai.