Viņš solīja, ka Rīgas deklarācija būs reāla, un tā balstīsies uz katras Austrumu partnerības valsts individuālajām vajadzībām.
Kā aģentūra LETA uzzināja Ārlietu ministrijas Preses un informācijas nodaļā, padomes sēdē starp ES dalībvalstīm notika arī stratēģiska diskusija par Āfriku, šī reģiona krīžu pārvaldību un konfliktu novēršanu, kā arī veidiem, kā pareizāk izmantot attīstības sadarbības finansējumu, lai veicinātu Āfrikas ekonomisko izaugsmi, radītu stabilu investīciju vidi un risinātu konfliktu un terorisma cēloņus.
Runājot par Āfriku, Rinkēvičs uzsvēra, ka Āfrikas attīstības sadarbības politika ir jāizmanto stratēģiski - nepieciešams attīstīt labvēlīgu vidi investīciju piesaistei, attīstīt labu pārvaldību, kā arī jārisina konfliktu un terorisma cēloņi. ES šobrīd ir ievērojama iesaiste Āfrikā ar Kopējās drošības un aizsardzības politikas (KDAP) instrumentiem, taču, lemjot par tālāko ES iesaisti kādā reģionā, rūpīgi jāizvērtē viss ES rīcībā esošo instrumentu klāsts, pauda Latvijas ārlietu ministrs, atzīmējot, ka, lai gan KDAP misijas var būt pievilcīgas, tās ne vienmēr ir piemērotākās konkrētai situācijai.
Tāpat ES ārlietu ministri turpināja 6.marta neformālajā ES ārlietu ministru sanāksmē Rīgā sāktās diskusijas par Lībiju un Austrumu partnerību.
Kā ziņots, ES Ārlietu padomes sanāksmes notiek reizi mēnesī. Ārlietu padomi vada ES Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos Federika Mogerīni.