Grozījumi paredz, ka daļu obligātās sociālās iemaksas par jaunajiem cilvēkiem vecumā no 15 līdz 29 gadiem, kuri pirmo reizi iekārtojušies darbā, pirmos 12 mēnešus no darbā iekārtošanās momenta ir jāsedz valstij, nevis darba devējam. No 2014. gada 1. janvāra obligātās sociālās iemaksas par vienu darbinieku atbilstoši Finanšu ministrijas plāniem būs 34,09% (pašlaik 35,09%). Pats darbinieks no nākamā gada maksās 10,5%, bet atlikušo daļu, kā iecerēts, par darbinieku būs jāiemaksā darba devējam.
Ir nepieciešams radīt stimulus darba devējiem iekārtot darbā jaunus cilvēkus, kuriem vēl nav darba pieredzes. Visefektīvākā metode ir nodokļu atvieglojumu piešķiršana darba devējam, kurš gatavs pieņemt darbā jauniešus un ieguldīt resursus viņa apmācībā un profesionālajā izaugsmē. Kā rāda Eiropas valstu pieredze, pasākumu komplekss bezdarba samazināšanai jauniešu vidū dod reālu efektu, ja uzņēmumi ir motivēti pieņemt darbā jaunos speciālistus, saka Marjana Ivanova-Jevsejeva.
Daļu sociālās iemaksas par jauno darbinieku ir jāuzņemas valstij. Pašlaik darba devējs maksā vairāk nekā 23% sociālās iemaksas par darbinieku, un daļu no šī sloga viņam ir jāsamazina. Ierosinātie grozījumi paredz, ka 12 mēnešus no jaunieša 15 līdz 29 gadu vecumā darbā iekārtošanas viņa pirmajā darbavietā darba devējam sociālās iemaksas veidā būs jāmaksā tikai 10,5%, bet 13,09% būs jāuzņemas segt valstij. Paša darbinieka daļa paliks nemainīta - 10,5%.
Pēc Ivanovas-Jevsejevas teiktā, Finanšu ministrijas arguments, ka sociālo iemaksu segšana darba devējiem, kuri gatavi pieņemt darbā jauniešus bez darba attiecību pieredzes, esot pārāk dārgs risinājums valsts budžetam, neiztur kritiku. Lietuvas piemērs, kur īstenota līdzīga programma, liecina par to, ka iespēju saņemt kompensāciju par daļu algas uzņēmumi izmantojuši, lai nodrošinātu ne vairāk kā 1000 darbavietu. Un, atbilstoši tam, ieguldījumi attiecīgajā programmā nepārsniedza 5 miljonus eiro gadā. Atbilstoši likumprojektam, valsts palīdzība sociālā nodokļa nomaksā veidos divas reizes mazāku summu par to, kas ir Lietuvā, tāpēc valsts budžeta izdevumi nepārsniegtu 2 miljonus eiro, ir pārliecināta deputāte.
Marjana Ivanova-Jevsejeva uzsver, ka, sagatavojot grozījumus likumam Par valsts sociālo apdrošināšanu apzināti ir paplašinājusi vecuma grupu "jaunieši". Latvijā kategorijā "jaunieši" tiek ieskaitīti cilvēki vecumā līdz 25 gadiem. Tomēr praksē daudzi jaunie cilvēki 25 līdz 29 gadu vecumā, kuri jau ir saņēmuši pat augstākās izglītības diplomus, joprojām ir bez darba pieredzes un nevar iekārtoties darbā. Bezdarba līmenis šajā vecuma grupā ir salīdzināms ar bezdarba līmenī 15 līdz 25 gadus veco grupā. Abās vecuma grupās darbu meklē 11 000 jaunu cilvēku, saka Ivanova-Jevsejeva. Pēc viņas domām, jāpaplašina vecuma ietvari jēdzienam "jaunieši" un nodokļu atvieglojumi jāattiecina uz lielāku jauno cilvēku skaitu.