Saskaņas centrs norāda, ka vārda brīvība ir viena no pamattiesībām demokrātiskā sabiedrībā. Eiropas Cilvēktiesību tiesa vairakkārt norādījusi, ka vārda brīvības robežas ir ļoti plašas un, tajā skaitā, ir jāaizsargā tiesības izteikt idejas, kuras liekas nepieņemamas lielākai daļai sabiedrības.
11. Saeimas Saskaņas centra frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Valērijs Agešins min vēl vairākus argumentus pret Krimināllikuma strīdīgās normas izsludināšanu:
Pirmkārt, Krimināllikumā iekļautā norma, kas paredz, es uzsveru, reālus cietumsodus, faktiski ir ļoti grūti piemērojama praksē. Kā saprast terminu "PSRS noziegumu rupja noniecināšana"? Ar īpašu centību šādu formulējumu var piemērot katram publiskam izteikumam, kas apšauba vēstures notikumu oficiālo interpretāciju. Kurš veiks šādu izteikumu ekspertīzi? Vēsturnieki, valodnieki? Kurš galvos par viņu objektivitāti?
Otrkārt, ir vispārzināma patiesība – kriminālo tiesību normai ir jābūt saprotamai ne tikai tās autoriem, bet arī tiem, kas to pielietos praksē, tiem, kas nevēlas pārkāpt likumu. Šajā gadījumā interpretācijas iespējas ir tik plašas, ka tas liecina par acīmredzamu juridisku brāķi.
Treškārt, ja lieta nonāks līdz reālai soda piemērošanai, Latvijai gandrīz droši draud procesa zaudēšana Eiropas Cilvēktiesību tiesā.
Un visbeidzot, ceturtkārt, strīdīgas normas iekļaušana Krimināllikumā – tas ir ne tik daudz parlamenta valdošā vairākuma nosodījums staļiniskajām represijām, cik kārtējais mēģinājums pirms Eiroparlamenta un Saeimas vēlēšanām padziļināt plaisu Latvijas sabiedrībā. Staļiniskās represijas, latviešu deportācijas uz Sibīriju ir traģēdija un, bez šaubām, noziegums, kam jau ir dots novērtējums Latvijā un visā pasaulē. Taču Saeimas vairākums izvirza sev citus mērķus – krāj politisko kapitālu no savas tautas traģēdijas, uzplēšot līdz galam nesadzijušās vēsturiskās brūces un savstarpēji sarīda sabiedrības daļas.