Rezultātā aiz ASV robežām attieksme pret lielajā politikā iesaistījušos miljardieri nav labvēlīga, un arī Eiropas Savienībā (ES) atbalstu Trampam kā ASV prezidenta amata kandidātam publiski pauž vien vietējie radikāļi un pa kādam disidentam, savukārt pie varas esošie politiķi vai nu atturas no komentāriem, vai arī neslēpj savas antipātijas pret republikāņu pretendentu uz troni. Tā Vācijas ārlietu ministra Franka Valtera Šteinmeiera pārstāve vēl nesen paziņoja, ka politiķis uzskata - Trampa iespējamā kļūšana par ASV prezidentu ir «biedējoša» visai pasaulei. Tajā pašā laikā pastāv arī viedoklis, ka vismaz daļa Eiropas politiķu klusībā cer uz republikāņu kandidāta uzvaru, lai gan atklāti paziņot par to neviens, protams, negrasās.
Šī viedokļa aizstāvji norāda, ka Trampa uzvara ļautu eiropiešiem izvairīties no virknes vēlētājiem un arī politiķiem netīkamu lēmumu pieņemšanas, paralēli samazinot ASV ietekmi Vecajā pasaulē. Piemēram, lai arī pavisam citu iemeslu dēļ nekā daļa tā dēvētās vecās Eiropas - arī Tramps ir Transatlantiskās tirdzniecības un investīciju partnerības (TTIP) līguma pretinieks. Viņa uzvaras gadījumā šis jautājums, visticamāk, pazudīs no dienaskārtības, ievērojami atvieglojot dzīvi daudziem Eiropas politiķiem. Savukārt republikāņu kandidāta skeptiskā attieksme pret sabiedrotajiem un viņu lomu Ziemeļatlantijas aliansē (NATO) var kļūt par labu stimulu apvienotās Eiropas armijas izveidei, ideja par kuru jau ilgāku laiku nedod mieru Rietumeiropas politiķiem, un jo īpaši militārpersonām. Tāpat Trampa samiernieciskais tonis attiecībā pret Krieviju ir tīkams tiem Eiropas uzņēmējiem, kuri cieš zaudējumus no konfrontācijas ar Maskavu.
Kopumā vismaz vecajā Eiropā netrūkst dažādu interešu vai idejisko grupu, kuru pārstāvjiem Trampa sludinātās idejas daudzos jautājumos ir pieņemamākas par Klintones priekšvēlēšanu platformu, - sākot ar virkni enerģētikas kompāniju, beidzot ar pacifistiem vai visa veida eiroskeptiķiem. Vairākums šīs visai raibās publikas pagaidām piesardzīgi nogaida, jo ASV prezidenta vēlēšanu iznākums ir neskaidrs, var tikai minēt, cik lielā mērā uzvaras gadījumā saskanēs republikāņu kandidāta solījumi un darbi, kā arī nav saprotams, cik lielas vispār ir Trampa iekšpolitiskās iespējas īstenot solīto politiku. Tomēr, ja amerikāņu izolacionisms Trampa izpildījumā pēkšņi kļūs par realitāti, tam Eiropā tikpat pēkšņi var atrasties ievērojami vairāk atbalstītāju, nekā pieņemts uzskatīt. Tāpat Trampa iespējamā uzvara var būtiski ietekmēt vēlētāju noskaņojumu pirms 2017. gadā gaidāmajām vairākām Eiropai ļoti svarīgām vēlēšanām, padarot mazāk prognozējamus gan to iznākumus, gan attiecīgi arī turpmāko ES kopīgo politiku.