Viņa uzsver - jau tuvākajā laikā nepieciešami lēmumi attiecībā uz pedagogu algu finansējuma izmaiņām un tādēļ objektīvi jāizvērtē esošā skolu sistēma, jo valsts nevar atļauties uzturēt vidusskolas ar tukšiem soliem. Pie tam, viens no šis valdības galvenajiem uzstādījumiem bijis tieši skolu sistēmas reforma, tomēr līdz reāliem darbiem tā arī nav nonācis.
"Jautājums nav par pamatskolām - tās ir neaizskaramas un pamatskolām ir jāatrodas iespējami tuvu bērniem. Cits jautājums ir par vidusskolas klašu uzturēšanu. Ja klasē nav iespējams savākt vismaz 15 skolēnus, tad valstij un pašvaldībai ļoti rūpīgi ir jāizvērtē, vai ir nepieciešamība uzturēt vidusskolu, ar tukšiem soliem," uzsver neatkarīgā Saeimas deputāte Elīna Siliņa, norādot, ka esošās sistēmas uzturēšanai ir tālejošas un neatgriezeniskas sekas uz bērnu izglītību un nākotni.
"Īstermiņa mums šķiet, ka šādā veidā mēs palīdzam bērniem iegūt vidējo izglītību iespējami tuvu savām mājām, tomēr ilgtermiņā mēs bērniem liedzam labākas nākotnes iespējas. Skarbā realitāte ir tāda, ka iegūtās vidējās izglītības līmenis vidusskolās ar mazu izglītojamo skaitu nevar līdzināties tām garantijām, ko nodrošina vidusskolas ar lielāku skolēnu skaitu un tam sekojošo finansējumu. Tāpat tas nestimulē bērnus izšķirties par otru vēlamo alternatīvu - arodizglītību," tā deputāte, piebilstot, ka profesionālo izglītību ieguvušo skolēnu skaita palielināšana ir valsts uzstādījums un stratēģiski būtisks solis nacionālo cilvēkresursu konkurētspējas celšanai.
"Jau rudenī, izveidojot vienotu sabiedriskā transporta tīklu visā Latvijā, gan palielināsies mobilitātes iespējas, gan vienkāršosies bezmaksas transporta nodrošināšana skolēniem uz jebkura līmeņa izglītības iestādi Latvijā," uzsver Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs un Saeimas neatkarīgais deputāts Viktors Valainis.
Valstī šobrīd kopumā ir 360 vidusskolas, taču vienlaikus Latvijā ir mazākais skolēnu skaits uz vienu pedagogu visā Eiropas Savienībā - tikai 10.2 skolēni , kamēr ES vidēji šis skaits ir 15 skolēni uz vienu pedagogu. "Tas apliecina, ka mūsu skolu sistēma ir sadrumstalota un neefektīva. Pie tam, lai cik absurdi tas neskanētu, mazo skolu pedagogu atalgojums šobrīd tiek finansēts uz lielo skolu pedagogu rēķina," norāda deputāte, minot, ka, piemēram, Jelgavā no valsts budžeta vienai skolotāja likmei uz vienu skolēnu tiek atvēlēti 13.5 lati, kamēr Amatas novadā šī summa ir trīs reizes lielāka - 42.5 lati. Līdz ar to uz vienu bērnu finansējums lielajās pašvaldībās ir pat 3 reizes mazāks nekā mazajās pašvaldībās.
"Reālā demogrāfiskā situācija rāda to, ka bērnu skaits vidusskolās turpinās samazināties, tādēļ risinājumi ir jārod jau tuvākajā laikā, attiecinot tos jau uz nākamo mācību gadu," norāda E. Siliņa.