Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +1 °C
Skaidrs
Svētdiena, 24. novembris
Velta, Velda

Skaidrība par pedagogu algu palielināšanu - pēc dažiem mēnešiem

Publiskajā telpā izskanējušas ļoti atšķirīgas summas, kas nepieciešamas pedagogu algu reformas finansēšanai, taču galvenais Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) uzdevums ir mazināt nevienlīdzību pedagogu atalgojumā, intervijā Mārim Zanderam stāsta IZM parlamentārais sekretārs Edvards Smiltēns (Vienotība).

Fragments no intervijas: 

Galvenais princips, ja vēlaties, darba uzdevums, ir mazināt nevienlīdzību starp pašiem skolotājiem viņu atalgojuma aspektā. Proti, par līdzīga darba, līdzīga apjoma darīšanu šī atšķirība var sasniegt 60 procentus. Mūsuprāt, tas nav pieļaujams. Strādājot pie jaunā atalgojuma modeļa, mēs tajā esam iekodējuši, ka maksimālā atšķirība varētu būt 200 eiro mēnesī. Jo kaut kādas atšķirības viņu darbā objektīvi var būt.

Piedodiet, man minētie 200 eiro neko daudz neizsaka.

Tātad principam vajadzētu būt tādam, ka vidējā alga ir 800-1000 eiro robežās. Mums ir izpratne par to, kā zemākā līmeņa algas pacelt, bet tad nu parādās divi varianti... Ja uzdevums ir to izdarīt bez papildu finansējuma, tad tas nozīmētu, ka nauda iegūstama, paņemot nost tiem, kuriem ir salīdzinoši lielas algas. Tas nav prātīgi. Tāpēc mums ir nepieciešams papildu finansējums. Te gan jāpiezīmē, ka ir nepieciešamas izmaiņas pašā algu aprēķināšanas sistēmā kā tādā, jo šobrīd tā ir tik sarežģīta, ka es brīnos, kā paši skolotāji to saprot. Proti, ir 18 dažādi koeficienti, atbilstoši kuriem to naudu tālāk dala utt. Mēs esam nonākuši līdz 10 koeficientiem. Iepriekš bija trīs līmeņi - valsts mērķdotācija pašvaldībai, pašvaldība tālāk dala skolām, tālāk notiek - atbilstoši skolas direktota izpratnei - dalīšana skolas iekšienē. Īsi sakot, apmēram 40% no valsts novirzītās naudas nav precīzi fokusēta. Mēs, protams, saglabājam valsts dotāciju skolām, tomēr mēģināsim - precīzāk nosakot slodzes, precīzāk nosakot naudas masu, kas skolai nepieciešama funkciju veikšanai, - arī šo naudas ceļa aspektu padarīt saprotamāku.

Ja mēs nonākam līdz naudai, tad, lai šo reformu realizētu, mums kopumā nepieciešami 32 miljoni eiro un 10 miljoni šogad - tiem četriem mēnešiem, kas būtu šogad jaunajā mācību gadā. Tātad valdība mums ir rezervējusi trīs miljonus. Jo Finanšu ministrija pietiekoši pamatoti norādīja, ka vispirms grib redzēt izstrādātu jēdzīgu modeli.

Jāpiebilst, ka izglītības ministre publiski izteikusies, ka atalgojuma reforma vispār atkarīga no budžeta ieņēmumiem. Tas nav pārmetums IZM, jo ministrija nevar tieši ietekmēt ekonomisko situāciju, bet vai jums ir, kā mēdz teikt, B un C plāni šajā kontekstā? Reforma var arī nenotikt? Notikt daļēji?

Jā, šo jautājumu es šonedēļ, 23. martā, tieši pārrunāju... Ir izstrādāts grafiks tam, kā mēs šo jauno sistēmu varētu ieviest pakāpeniski. Respektīvi, daļu ieviešam, sākot ar šā gada 1. septembri, daļu 2016., daļu 2017. gadā.

Tas tik un tā izklausās nelāgi. Iedomāsimies pilnīgi reālu situāciju. Jūs skolotājiem - lai viņiem būtu skaidrība pirms vasaras brīvlaika - sakāt: ziniet, visu reformu uzreiz ieviest nevaram, ejam pakāpeniski. Pedagogi, protams, sajūsmā plaukstas nesit, tomēr pieņem, ka tā arī būs. Un tad izrādās, ka naudas pietiekamā apmērā vienalga nav, un plāni atkal mainās.

Es tomēr rēķinos, ka izglītība ir pasludināta par šīs valdības prioritāti. Riski, protams, pastāv, jo ir pilnīgi skaidra nepieciešamība neatliekami palielināt finansējumu iekšējai un ārējai drošībai.

Varbūt godīgāk un pareizāk ir pateikt, ka šogad reforma nesāksies, jo nav pilnīgas drošības par tās finansējuma avotiem, ka tā sāksies nākamgad? Cik saprotu no FM prognozēm, nākamgad virs budžeta bāzes pieejamais finansējums jaunām vajadzībām tomēr būs lielāks.

Šobrīd svarīgi ir sagaidīt FM prognozi par budžeta ieņēmumu daļas izpildi - parasti tas notiek pēc diviem gada ceturkšņiem. Jā, šobrīd - aplūkojot gada pirmos divus mēnešus - FM signalizē par zināmām problēmām nodokļu iekasēšanā. Tomēr īstos ciparus mēs redzēsim pēc diviem ceturkšņiem, un tad arī varēs spriest, vai vispār ir nauda jaunajām politikas iniciatīvām. Ja būs, tad mēs, protams, iesim uz valdību un teiksim, ka ar trim miljoniem mums nepietiek, ka jāmeklē vēl seši vai septiņi. Vismaz tāda ir mana versija.

Tas nozīmē, ka skolotāji aizies atvaļinājumos bez skaidrības. Jo FM secinājumi būs maija beigās - jūnija sākumā.

Valdība jau atvaļinājumā neaizies.

Visu interviju lasiet trešdienas, 25.marta, avīzē Diena

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Vai Latvijai nepieciešami ārzemju studenti?

Latvijas universitātes, tāpat kā augstākās izglītības iestādes visā pasaulē, aktīvi strādā, lai piesaistītu ārvalstu studentus. Kādi ir galvenie iemesli, kāpēc augstskolas ir ieinteresētas ārva...

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē