Ministru kabineta noteikumu projekts paredz, ka uzņēmējs, kurš ir atbrīvots no dabas resursu nodokļa samaksas un kura izvedamo atkritumu apjoms ir vairāk kā 240 m3 mēnesī, pats var izvēlēties savu atkritumu apsaimniekotāju, arī tādu, kas nesniedz atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu konkrētai pašvaldībai.
"Šī iecere ir neliels solis atkritumu apsaimniekošanas tirgus liberalizācijas virzienā. Taču te nevajadzētu pārspīlēt ar secinājumiem, jo šie noteikumi attiecas uz salīdzinoši nelielu uzņēmumu skaitu. Latvijā tādu uzņēmumu, kas vienuviet var "saražot" 240 m3 atkritumu mēnesī, nemaz nav tik daudz," precizē vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Spūdžs.
"Dažas pašvaldības jau publiski paudušas savu neapmierinātību ar šo ieceri, kas sadārdzināšot atkritumu izvešanu iedzīvotājiem par 5 santīmiem mēnesī. Tad jau sanāk, ka iepriekš konkrētajā pašvaldībā strādājošie uzņēmēji ir dotējuši iedzīvotāju atkritumu izvešanu un atkritumu apsaimniekotāji šādā veidā savu peļņu ir guvuši uz citu uzņēmēju rēķina. Mums uzņēmējiem nevis jāuzliek vēl papildus slogs, bet jāpalīdz viņiem radīt un noturēt esošās darba vietas," uzskata E.Sprūdžs.
"Ir citi veidi, kā palīdzēt iedzīvotājiem apsaimniekot atkritumus, ne uz uzņēmēju rēķina. Latvijā mēs vēl ne tuvu neesam izsmēluši iespējas esošo atkritumu izvešanas sistēmu organizēt efektīvāk. Visā Latvijas teritorijā ir jānodrošina iedzīvotājiem iespējas šķirot savus sadzīves atkritumus. Tādējādi tiktu veicināta kvalitatīvu – sašķirotu atkritumu ieguve un tālāka pārstrāde, nevis apglabāšana poligonā. Tas samazinātu atkritumu izmaksas katrai mājsaimniecībai, kas šķirotu atkritumus. Kopīgais ieguvums būtu neatsverams – iedzīvotāji jau sen ir sapratuši, ka atkritumi ir vērtīgs un atkal izmantojams resurss. Mums ir jādara viss, lai sabiedrība beidzot varētu pati iesaistīties zaļākas un tīrākas Latvijas mērķa īstenošanā. Tīra Latvija sākas vai beidzas mūsu virtuvē – kā un vai atkritumus šķirosim, tādā vide arī dzīvosim!” uzsver ministrs.
"Pietrūkst informācija par to, kādi ir izejas dati, kā veidojas izmaksas. Neinformēti ir gan pašvaldības iedzīvotāji, gan uzņēmēji. Tā nedrīkst būt! Iespējams, ka esošais atkritumu apsaimniekošanas modelis konkrētajā pašvaldībā darbojas ļoti veiksmīgi, taču kamēr nav informācijas par apjomiem, izmaksām, algām, iepirkumiem, to nav iespējams izvērtēt," rezumē E.Sprūdžs.
Ministrs jau iepriekš norādījis uz izpratnes un zināšanu trūkumu atsevišķās pašvaldībās. "Dati par atkritumu daudzumu, ja tādi vispār ir, daļā pašvaldību ir neprecīzi. Daudzviet netiek nodrošināta pašvaldības kontrole pār šo jomu savā administratīvajā teritorijā. Tas tikai atkārtoti apliecina esošās atkritumu apsaimniekošanas sistēmas neefektivitāti," piebilst ministrs.
"Esam iesākuši un turpināsim reformēt atkritumu apsaimniekošanas nozari. Līdz šim atkritumu joma un bizness ir bijuši pārāk politizēti un necaurspīdīgi. Mēs visi - sākot no iedzīvotājiem un beidzot ar politiķiem - redzam, ka esošā sistēma strādā neefektīvi. Kā gan savādāk izskaidrot to lielo atkritumu daudzumu, kas ik gadu tiek savākts Lielās talkas laikā," skaidro E.Sprūdžs.