Intervijā aģentūrai LETA Stankevičs pauda, ka pēdējos gadsimtos rietumu sabiedrība ir ārkārtīgi sakoncentrējusies uz dzīves materiālo dimensiju - zinātni, tehniku, ar kuras palīdzību var pakļaut pasauli, dominēt pār apkārtējo dabu. Viņaprāt, tagad redzams, ka ar to var dominēt arī pār sabiedrību - mediju tehnoloģijas rada lielas iespējas manipulēt ar sabiedrisko domu, par ko liecina pēdējā gada procesi.
Kad cilvēks netiek uztverts kā daudzdimensionāla būtne, tad ļoti viegli sakoncentrēties tikai uz viņa esamības ārējo, miesisko dimensiju, primitīvākajām vajadzībām, atstājot novārtā dvēselisko dimensiju, skaidroja arhibīskaps.
Viņš uzsvēra, ka patlaban ir redzamas šādas dzīves sekas.
Redzam, ka mērķis it kā ir labklājība, kas pēc savas būtības nav nekas slikts, taču ārējā labklājība tiek atrauta no citām dimensijām, kļūstot par galveno prioritāti.
"Tagad daudz raksta par to, ka lielām starptautiskām kompānijām ir lielāka ietekme nekā valstu valdībām, šīs kompānijas sāk īstenot savu politiku, kas bieži vien ir slēpta, un sāk instrumentalizēt citas, sevišķi mazattīstītās valstis, lai vienkārši gūtu lielākus ienākumus".
Stankevičs pārliecināts, ka šādi procesi notiek arī mūsu sabiedrībā. "Bija oligarhu lietas, slēptās interešu grupas, lobiji, kas mēģina bīdīt cauri savus likumus, iegūt Eiropas projektus, tiekot pie lielajām naudām un iestrādājot savus procentus. Tas parāda, ka prioritātes ir nojauktas."
Šajā sakarā baznīca runā par to, ka cilvēks nedzīvo no maizes vien, kas nozīmē, ka materiālā dimensija nav vienīgā, lai arī pamatvajadzības, protams, ir jānodrošina. Stankevičs pārliecināts, ka tas ir valsts pienākums - nodrošināt cilvēka dzīves cienīgu minimumu katram, gādājot par to, ka labumi tiek pārdalīti.
Pravietisnejaukais
AD
Tumsoņas VAR tumsā turēt.