Straujuma: Līdz Latvijas simtgadei mums attīstības rādītājos jāapsteidz kaimiņi

"Lai kļūtu no pasaules mērogā vidēji bagātas par bagātu valsti, turpmākajos gados mums jāpanāk pavisam cita lemšanas un rīcības spēja. Latvijas valsts ir jāapbruņo ar daudz lielāku spēju savā teritorijā īstenot tās iedzīvotāju kopējo gribu un intereses. Tas mums ir jāizdara, neupurējot mūsu ekonomikas un citu sabiedrisko procesu liberālo raksturu," norādīja Straujuma.Runājot par attieksmi pret valsti, Ministru prezidente norādīja, ka lielā mērā tā veidojusies no latviešu vēsturiskās traumas. "Kad citu valstu kontrolēta vara mūsu zemē ir nodarījusi tik daudz ļaunuma un sāpju, indivīds uzskata, ka valsts vairs nedrīkst nevienu piespiest, nevienu ierobežot," pauda Straujuma, taču viņa arī norādīja, ka "jāpieņem doma, ka indivīdam var gadīties samierināties ar neērtībām, ja to prasa kopīgas intereses. Indivīdam ir jāmaksā nodokļi, jo tā ir nauda veselības aprūpei, tā ir nauda skolotājiem. Valsts uzdevums nav pasargāt tās iedzīvotājus no jebkādām neērtībām, bet gan organizēt viņu gribu kopīgu mērķu sasniegšanai," uzsvēra premjere."Pasaule, kurā dzīvojam, šī gada laikā ir kļuvusi daudz skarbāka. Ja valsts rīcībspēja būs pārāk zema, tad mūsu brīvību agri vai vēlu sāks ierobežot kāds cits. Ja turpināsim pašu valstij atriebties par to, ko mums nodarījušas citas varas, tad rezultāts var būt bēdīgs," savā uzrunā norādīja Straujuma.Tāpat Straujuma arī uzsvēra, ka valstij, politiķiem un politiskajām partijām jābūt godīgām. "Ir jāspēj izturēt pārbaudījumi ar varu, ar naudu, ar slavu. Partijām ir jābūt spēcīgām un kompetentām. Tām jāprot uzņemties atbildību un jābūt drosmei atbildēt par saviem lēmumiem. Skaidri definējot un skaidrojot, kāpēc, kādu kopējo mērķu labā tiek pieņemti lēmumi," norādīja Straujuma.Runājot par valdības darbības mērķiem, Straujuma uzsvēra, ka "sabiedrībai nepieciešams jauns, ambiciozs mērķis, kas varētu aizraut". "Mana valdība par sava darba virsmērķi ir noteikusi Latvijas un ikvienas ģimenes un indivīda labklājības celšanu, vairojot ticību un piederību Latvijai," norādīja Straujuma."Mēs esam tikai divi miljoni, tāpēc mums vajag lielu uzņēmību un neatlaidību. Labklājība nav iespējama bez tautsaimniecības attīstības. Labklājība nav arī iespējama bez cilvēku vērtību sistēmas pilnveidošanās," uzsvēra Straujuma."Tautsaimniecības attīstībai manuprāt atslēgas vārdi ir konkurētspēja, eksports un zināšanu ietilpīga ekonomika, investīcijas un godīga konkurence un pieejami finanšu resursi," savā uzrunā norādīja Ministru prezidente, norādot arī uz Latvijas ekonomikas un konkurētspējas vājajiem punktiem. "Mēs ciešam no infrastruktūras atpalicības un neefektīvas tiesu sistēmas, nesaprotamiem maksātnespējas procesiem, dažādiem bezjēdzīgiem administratīviem ierobežojumiem, norādīja premjere. Tāpat būtisks uzdevums ir strādāt pie ražīguma paaugstināšanas," pauda Straujuma.Savā uzrunā Ministru prezidente arī uzsvēra, ka stabila vērtību sistēma un stabila ekonomikas izaugsme nav iespējama bez izglītības, bez zinātnieku un tautsaimnieku sadarbības. "Izglītības nozares atslēgas vārds ir kvalitāte un izcilība. Izglītība ir pamats personiskajai, sabiedrības un visas valsts izaugsmei. Tā veido vērtību sistēmu un drosmi uzņemties atbildību. Izglītība ir arī mūsu profesionālā kvalifikācija. Kvalitatīvas izglītības garants ir labs skolotājs, savas nozares profesionālis, līderis. Ticu, ka šo vērtību saglabāšana kļūs par 'iespējamo misiju" jaunpienācējai politikā, izglītības ministrei Mārītei Seilei," pauda Straujuma.Politikas arēna nevar būt tikai vieta, kurā tiek saskaņotas dažādas intereses. Politikai jābūt vietai, kur dzimst stratēģiskas idejas, tiek īstenotas vīzijas. Vienotībā ir šis potenciāls, un tas mums jākopj, uzsvēra Straujuma. Viņa arī norādīja uz Vienotības priekšrocībām - debatēs, nereti pat ļoti asās, nonākt pie risinājuma, ko akceptē demokrātisks vairākums un virzīties uz priekšu.Tāpat savā uzrunā Straujuma pauda atbalstu līdzšinējai Vienotības priekšsēdētajai Solvitai Āboltiņai partijas vadītāja vēlēšanās. "Es redzu, kā viņa strādā. Es redzu, kāda ir viņas vilkme. Es redzu, kā viņa spēj mūs tik dažādus saturēt kopā! Paldies par to!" pauda Straujuma."Mēs esam jauna četru gadu parlamentārā cikla sākumā. Vienlaikus mēs esam finiša taisnē līdz mūsu valsts simtgadei. Līdz atskaites punktam vai stimulam, lai mainītu un uzlabotu mūsu katra individuālās attiecības ar valsti. Es gribētu, lai pēc četriem gadiem katram no mums ir kāds personīgs stāsts par to, kā esam Latviju darījuši labāku," savā uzrunā norādīja Ministru prezidente.