"Galvenā problēma ir elektroenerģijas cenas. Uzņēmuma akcionāri būtu gatavi sniegt kreditoriem rakstiskas garantijas par to, ka uzņēmumā tiks veiktas biznesa plānā paredzētās finanšu investīcijas, taču tikai tad, ja tiek panākta vienošanās par elektroenerģijas cenu samazināšanu. Ar esošajām cenām ražošana rada zaudējumus un akcionāri nav gatavi apliecināt papildu ieguldījumus zaudējumus radošā uzņēmumā," sacīja Talanovs, komentējot, kāpēc nav izpildīts viens no valdības izvirzītajiem nosacījumiem - akcionāru apliecinājums par investīciju veikšanu.
Patlaban uzņēmumam jāmaksā 90 eiro par megavatstundu (MWh), bet uzņēmums varētu strādāt bez zaudējumiem, ja elektroenerģijas cena būtu 43 eiro par MWh, bet strādāt ar peļņu un atmaksāt valstij kredītu būtu iespējams, ja elektroenerģijas cena būtu 25 eiro par MWh.
"Tāpēc ir jāpanāk vienošanās par cenu vismaz šo 43 eiro apjomā, un visi to saprot - gan mēs, gan Valsts kases nolīgtie auditori no Deloitte Latvia," skaidroja Talanovs.
Jautāts, kāpēc KVV Liepājas metalurgs nav izpildījis otru valdības izvirzīto nosacījumu - iesniedzis bankas garantijas par kavēto maksājumu Valsts kasei 2,7 miljonu eiro apmērā -, Talanovs stāstīja, ka uzņēmumam nav lūgtas jaunas garantijas, bet gan jau esošo garantiju 13,5 miljonu eiro apmērā pagarināšana. Šīs garantijas ir izsniegusi Krievijas banka Alfa bank, bet par nodrošinājumu tām kalpo KVV Liepājas metalurga līdzekļi.
"Mēs lūdzām sadalīt šo garantiju - 4,5 miljonus eiro atstāt kā garantiju, bet deviņus miljonus eiro novirzīt rūpnīcai kā apgrozāmos līdzekļus, lai varētu veikt velmēšanas ceha daļēju modernizāciju, kas samazinātu ražošanas izdevumus. Diemžēl Valsts kase šo mūsu piedāvājumu nepieņēma," stāstīja Talanovs.
Vaicāts, kas notiks tad, ja līdz janvāra beigām uzņēmums nevienosies ar Valsts kasi un Valsts kase sāks realizēt līgumos paredzētās tiesības uz nodrošinājumu, Talanovs sacīja, ka tās ir kreditora tiesības un tālākais jau būšot atkarīgs no garantiju sniegušās bankas.
"Svarīgi, ka mēs joprojām esam dialogā, ka gan uzņēmums, gan kreditori ir gatavi turpināt dialogu un abas puses ir ieinteresētas attīstīt uzņēmumu, nevis pārtraukt tā darbību. Protams, esošais kredīts neļauj akcionāriem realizēt lielus plānus, taču viņi grib turpināt ražošanu, rēķinoties ar to, ka pāriet visas krīzes un arī krīze metalurģijā reiz beigsies," sacīja Talanovs.
Jautāts, kā uzņēmums varēs turpināt ražošanu laikā, kad rūpniecisko gāzu ražotājs Elme Messer Metalurgs vienpusēji lauzis līgumu ar KVV Liepājas metalurgu, Talanovs sacīja, ka nevēlas publiski iztirzāt saimnieciskos strīdus starp diviem uzņēmumiem, turklāt vēl joprojām šī lieta tiek izskatīta Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras šķīrējtiesā un spriedums šonedēļ vēl nebūšot.
"Protams, tiek izskatīti dažādi alternatīvu piegāžu varianti, bet vairāk par šo lietu varētu runāt tad, kad beigsies tiesvedība," sacīja Talanovs.
Viņš piebilda, ka KVV Liepājas metalurgs prognozē, ka izdosies panākt vienošanos ar Valsts kasi un citiem nodrošinātajiem kreditoriem un uzņēmums turpinās darbu.
Patlaban uzņēmums turpina strādāt diennakts režīmā. Kopš 7.janvāra ir saražots 17 000 tonnu produkcijas.
LETA jau ziņoja, ka šodienKVV Liepājas metalurgs izplatīja paziņojumu, paužot uzskatu, ka patlaban kreditori un valdība ir ieņēmuši "ultimatīvu" nostāju un uzņēmums nejūtot, ka valdība ir gatava izrādīt pretimnākšanu, lai uzņēmums spētu atgūties no krīzes.
KVV Liepājas metalurgs valdībai piedāvājis konstruktīvus priekšlikumus par maksājumu grafiku un garantiju summu, kas pašreizējā tirgus konjunktūras situācijā ir kompromiss kreditoru prasībām. Taču kā atbildi uzņēmums ir saņēmis "ultimātu maksimālā formā".
Kā norādīts paziņojumā, ja, piemēram, Austrija un Lielbritānija Eiropas Komisijai (EK) spēja argumentēti pierādīt, ka atlaides lielajiem energoietilpīgajiem uzņēmumiem ir nepieciešamas, un rezultāts tika panākts, tad Latvijā gluži pretēji - valdība izvirza ultimātu uzņēmumam. Arī Itālija un Beļģija sniegusi atbalstu savu valstu tērauda nozarei, pat riskējot nonākt konfrontācijā ar EK.