Tiesībsargs savā runā pievērsās vairākiem jautājumiem - bērnu tiesībām, pilsoniskajām un politiskajām tiesībām, sociālajām, ekonomiskajām un kultūras tiesībām, kā arī tiesiskās vienlīdzības jautājumiem.
Pērn bērnu tiesību jomā visvairāk iesniegumu saņemts par bērna tiesībām uzaugt ģimenē, proti, tiesībām netikt šķirtam no saviem vecākiem bez tiesiska pamata, norādīja Jansons. Viņš arī uzsvēra - patiesais cēlonis, kāpēc bāriņtiesas ir spiestas pieņemt lēmumu par bērna šķiršanu no ģimenes, ir iepriekš ilgstošā laika periodā nesaņemtais pašvaldības atbalsts un palīdzība, proti, neveikts sociālais darbs ar ģimeni.
Runājot par sociāli nepieņemamu uzvedību izglītības iestādēs, Jansons informēja, ka 2013.gada nogalē Tiesībsarga birojs veica preventīvā darba ar bērniem situācijas izpēti Latvijas pašvaldībās. Lielākā daļa pašvaldību savlaicīgi neizstrādā uzvedības korekcijas programmas bērniem ar antisociālu uzvedību, akcentēja Jansons, piebilstot, ka tam jānotiek tad, kad parādās pirmās pazīmes, parasti tas notiek pirmsskolā.
Informējot par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām, Jansons vērsa uzmanību, ka konstatētas sistēmiskas problēmas valsts sociālās aprūpes centros un būtiskākais trūkums ir sabiedrībā balstītu jeb alternatīvo sociālās aprūpes pakalpojumu nepietiekamība. Ilgstoša problēma garīgās veselības jomā ir nesakārtotā normatīvā bāze, pauda tiesībsargs.
Pērn Tiesībsarga biroja darbinieki veikuši desmit vizītes uz ieslodzījuma vietām. Visvairāk iesniegumu šajā jomā saņemts par cilvēktiesībām neatbilstošiem uzturēšanās apstākļiem ieslodzījuma vietās, kā arī par labas pārvaldības principa pārkāpumiem.
Vēl 2013.gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, viena no aktuālajām problēmām, kas izriet no saņemtajiem iesniegumiem, skar personas tiesības uz lietas virzību saprātīgā termiņā, sacīja Tiesībsargs.
Viņš arī pastāstīja, ka pērn būtiski palielinājās iesniegumu skaits par mājokļa un privātās dzīves neaizskaramības pārkāpumiem, kad notiek jaunā īpašnieka ievešana nekustamā īpašuma valdījumā, bet mājoklī dzīvo īrnieks, kas izpildu lietā nav parādnieks un mājokli lieto uz tiesiska pamata. Tiesībsarga birojs esot aktīvi iesaistījās šīs problēmsituācijas risināšanā, piedāvājot konkrētus risinājumus, tostarp grozījumus normatīvajos aktos.
Tāpat viņš informēja, ka, gada nogalē apsekojot 49 mazākumtautību skolas Latvijā, secināts - problēmas izglītības iestādēs, kas īsteno mazākumtautību programmas, dažādām mazākumtautībām ir atšķirīgas. "Skaitliski mazāk Latvijā pārstāvētām mazākumtautībām ir vienas problēmas, ar kurām savukārt nesaskaras skaitliski vislielākā mazākumtautība Latvijā," pauda Jansons.
Viņš arī uzsvēra ka nepieciešams garantēt mazākumtautību bērniem tiesības uz valsts valodas apguvi pienācīgā līmenī, lai nodrošinātu vienlīdzīgas tiesības un iespējas darba tirgū. Vienlīdz svarīga ir mazākumtautību literatūras, kultūras un valodas apguve augstā līmenī, lai mazākumtautības valsts valodas apguvi neuztvertu kā apdraudējumu savai identitātei, bet kā vērtību.
Tāpat Jansons norādīja, ka Tiesībsarga birojs saņem sūdzības par jauno vecāku diskrimināciju gan darba tiesiskajās attiecībās, gan pieejā precēm un pakalpojumiem.
Viņš arī uzsvēra, ka Tiesībsarga birojam "sabiedrība uzticas un bieži vien vēršas pēc palīdzības kā pie pēdējās instances savu tiesību aizsardzībā".
Pēc Tiesībsarga ziņojuma parlamentārieši debatēs piekrita atsevišķiem jautājumiem, bet par daļu problēmu pauda citādāku viedokli. Deputāta Ināra Mūrniece (VL-TB/LLNK) runāja par Latvijas bērnu adopciju uz ārzemēm un informēja, ka Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija aicināja Labklājības ministriju pievērt uzmanību šim jautājumam. Viņa arī uzteica Tiesībsarga biroju par uzkrātajām zināšanām un pieredzi.
Savukārt parlamentāriete Inese Laizāne (VL-TB/LNNK) piebilda, ka salīdzinājumā ar iepriekšējiem ziņojumiem daudzas lietas atkārtojas, tātad šie jautājumi nav atrisināti un tiem jāpievērš uzmanība.