Tiesībsargs uzskata, ka nepieciešama tūlītēja SAC vadības un darbinieku papildu apmācība par sociālās rehabilitācijas pamatmērķi - nodrošināt ne vien klientu aprūpi, bet primāri - sniegt sociālo rehabilitāciju, kas iespējami ātrākā laikā nodrošinātu klienta sociālā statusa atgūšanu un iekļaušanos sabiedrībā. Līdz ar to divu līdz trīs gadu laikā Latvijā nepieciešams attīstīt alternatīvos sociālās aprūpes pakalpojumus - pusceļa mājas, grupu mājas un aprūpes mājās.
Tiesībsarga vērtējumā, pašlaik Latvijā sociālo pakalpojumu nodrošinājums neatbilst personu ar garīga rakstura traucējumiem vajadzībām, bet sabiedrībā balstītie alternatīvie pakalpojumi ir pieejami nelielam cilvēku skaitam. Tādējādi daudzos gadījumos personas ar garīga rakstura traucējumiem ir spiestas izvēlēties aprūpi ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas iestādēs. "Daudzi SAC klienti spētu dzīvot sabiedrībā, ja viņiem būtu nodrošināts atbalsts dzīves vietā. Tomēr vairums apmeklēto SAC ir paplašinājušies un deinstitucionalizācijas centieni ir bijuši ierobežoti vai arī tādu nav bijis vispār," uzsver tiesībsargs.
Ziņojumā akcentēts, ka valstij ir pienākums nodrošināt adekvātu finansējumu, lai efektīvi nodrošinātu personām ar garīga rakstura traucējumiem iespējas izmantot tiesības brīvi izvēlēties sev dzīvesvietu līdzvērtīgi ar citām personām, nodrošinot dažādus atbalsta pasākumus ikdienas dzīvei, kas radītu iespēju pilnvērtīgai integrācijai sabiedrībā. Lai panāktu lielo iestāžu pakāpenisku likvidāciju, valstī jābūt izstrādātai deinstitucionalizācijas stratēģijai un attiecīgam rīcības plānam ar skaidriem mērķiem un uzdevumiem noteiktam laika periodam.
Jansons rosina gan normatīvajā regulējumā, gan praksē ieviest principu, ka ievietošana SAC ir pēdējais līdzeklis, ko var izmantot tikai tad, ja izmantoti visi iespējamie alternatīvie, sabiedrībā pieejamie pakalpojumi.
Labklājības ministrijai (LM) kā Sociālās integrācijas valsts aģentūru pārraugošai ministrijai būtu pastiprināti jāpārbauda aģentūras pieņemto lēmumu par ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu piešķiršanu pamatotība, uzskata tiesībsargs.
Ziņojumā norādīts, ka sociālās rehabilitācijas uzdevums ir personas sociālās funkcionēšanas spēju atjaunošana vai uzlabošana, lai nodrošinātu sociālā statusa atgūšanu un iekļaušanos sabiedrībā. "Sociālās aprūpes centri nedrīkst kļūt par iestādēm, kurās cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem tiek izolēti, lai norobežotu no pārējās sabiedrības. Ja sociālās rehabilitācijas pakalpojumi nav efektīvi un patiešām vērsti uz personu integrāciju sabiedrībā, sociālās aprūpes centri kļūst par šādu cilvēku izolācijas vietu," uzsver tiesībsargs.
Tiesībsargs akcentē, ka minētie trūkumi nav vērtējami saistībā ar SAC strādājošo darbinieku darba kvalitāti vai efektivitāti. Minētie secinājumi norādot uz ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas sistēmas nepilnībām. "Apmeklējot SAC, tika konstatēts, ka vairums darbinieku, neskatoties uz zemo atalgojumu un sociālajām garantijām, apzinīgi un no sirds veic savus darba pienākumus, mēģinot nodrošināt klientiem pēc iespējas labāku un piepildītāku dzīvi institūcijās," norādīts ziņojumā.
Tiesībsargs atbildīgās iestādes aicina risināt ziņojumā norādītās problēmas, novērst konstatētos pārkāpumus un īpaši veicināt pasākumus, kas vērsti uz personu ar garīga rakstura traucējumiem integrāciju sabiedrībā un tiesību uz patstāvīgu dzīvi nodrošināšanu. Tiesībsarga birojs arī izsaka gatavību līdzdarboties šo jautājumu risināšanā savas kompetences ietvaros.
Jau vēstīts, ka Tiesībsarga birojs ir veicis apmēram 30 pārbaudes vizītes ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās, aptverot visus Latvijas reģionus. Visas pārbaudes vizītes SAC 2011. un 2012.gadā tika veiktas, piesaistot kompetentu psihiatru. Savukārt 2012.gada nogalē veiktajās pārbaudes vizītēs piedalījās arī ārvalstu eksperts psihiatrijas jomā Peturs Haukssons, kam ir plaša pieredze monitoringa vizītēs slēgta tipa iestādēs.
"Pārmērīgā medikamentu lietošana SAC un sociālās rehabilitācijas aktivitāšu trūkums ir ļoti bīstama tendence. Būtībā tā ir cilvēku ķīmiskā ierobežošana," uzskata tiesībsargs.
Arī iepriekšējos gados tiesībsargs bija konstatējis pārkāpumus VSAC un sniedzis rekomendācijas atbildīgajām institūcijām, bet tās netika izpildītas, tādēļ 15.februārī tiesībsargs iesniedza Saeimā ārkārtas ziņojumu par cilvēktiesību pārkāpumiem SAC pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem un lūdza ziņojuma izskatīšanu iekļaut tuvākajā Saeimas plenārsēdē.
Komentējot tiesībsarga ziņojumu par situāciju SAC, Labklājības ministrija pauda uzskatu, ka tiesībsargs valsts sociālās aprūpes centru darbiniekiem ir parādā nelielu atvainošanos. LM valsts sekretāre Ieva Jaunzeme uzskata, ka tiesībsarga ziņojums Saeimai ir vēlme iegūt popularitāti, graujot LM tēlu.
Jaunzeme skaidroja, ka trīs dienu laikā, kuras tiesībsargs pavadīja kopā ar ārvalstu speciālistiem aprūpes centros, nebija iespējams izdarīt secinājumus par vairāk nekā 5000 aprūpes centru klientu. Viņa sacīja, ka attiecībā uz pārmetumiem par ļaunprātīgu medikamentu lietošanu LM vērsīsies Veselības inspekcijā un lūgs izvērtēt katru konkrēto gadījumu. Ja tad tiks konstatēti tiesībsarga minētie pārkāpumi, "galvas ripos, cilvēkus atlaidīs un atņems sertifikātus ārstiem", sacīja Jaunzeme.
LM Sociālo pakalpojumu departamenta direktors Aldis Dūdiņš atgādināja, ka LM jau no 2012.gada vidus strādā pie pamatnostādnēm sociālo pakalpojumu attīstībai 2014.-2020.gadam, kurās viens no pamatmērķiem ir alternatīvie aprūpes pakalpojumi un deinstitucionalizācijas nodrošināšana.