Enerģijas dzērienu aprites likumprojektā iestrādātās prasības par enerģijas dzērienu izvietošanu mazumtirdzniecības vietā uz atsevišķa stenda savrup no citiem pārtikas produktiem un speciāla brīdinājuma izkāršana par dzēriena sastāvu un ietekmi uz bērniem un grūtniecēm, mūsuprāt, varētu būt viegli izpildāmas vienīgi lielajiem ārvalstu tirdzniecības tīkliem, kuru tirdzniecības vietu ievērojamā platība to atļauj. Vai attiecīgā likumprojekta iniciatori bez rūpēm par jauno patērētāju veselību, ir ņēmuši vērā arī tirgotāju, īpaši mazo un mikro, iespējas reāli izpildīt likumā paredzētās normas?
Ja likumprojekts stāsies spēkā, jau tagad ir paredzams, ka tirgotājiem, kas līdz šim savos veikaliņos, īpaši reģionos, ir tirgojuši līdzās citām nepārtikas un pārtikas precēm arī enerģijas dzērienus, būs praktiski neiespējami atrast brīvu vietu enerģijas dzērienu norobežošanai no citām precēm. Šie tirgotāji, lai nenonāktu pretrunā ar likumu, būs spiesti atteikties no šo produktu tirdzniecības. Sabiedrībai, tsk. likumdevējiem, varētu likties, ka tā ir pārāk sīkmanīga problēma, ja pretstatam to likuma visnotaļ pozitīvajam vadmotīvam samazināt enerģijas dzērienu patēriņu jauniešu vidū, bet mēs uzskatām, ka prasība par savrupas vietas atrašanu enerģijas dzērienu izvietošanai veikalos neatrisinās tos jautājumus, ko likuma iniciatori patiesībā cenšas aktualizēt. Faktiski, šāda likuma projekta norma vienīgi palielina nevienlīdzību starp tirgotājiem, samazina mazo tirgotavu patērētāju plūsmu un mākslīgi rada šķēršļus veselīgai konkurencei, jo attiecīgā produkta lietotājs neatradis kāroto dzērienu mazajā piemājas tirgotavā dosies uz kādu no lielo tirdzniecības tīklu veikaliem, kuriem ir pietiekami resursi prasību par atsevišķu plauktu un norāžu ieviešanai.
Esam pārliecināti, ka jebkuras iniciatīvas jauniešu vai jebkuras citas sociālās grupas veselības interesēs ir apsveicamas, ja tas nerada, finansiālu un morālu kaitējumu kādai citai interešu grupai. Proti, vienas sabiedrības grupas interešu aizstāvību nevajadzētu realizēt uz citu interešu ignorēšanas pamata.
Tirgotāju asociācija aicina likumdevējus pirms galīgā lēmuma pieņemšanas enerģijas dzērienu apritē, ņemt vērā arī Latvijas tirgotāju, sevišķi mazo un mikro, reālās iespējas būt likumpaklausīgiem, izvērtēt, vai obligātā prasība par plauktu un norāžu izvietošanu tieši tirdzniecības vietās būs piemērotākas veids, kā atturēt patērētājus no enerģijas dzērienu pārmērīgas lietošanas, un visbeidzot, vai enerģijas dzērieni patiešām ir tā produktu kategorija, no kuras ar tik radikāliem paņēmieniem ir jāsargā patērētājs.
Mēs uzskatām, ka valsts institūcijām, dažādām biedrībām, asociācijām, izglītības iestādēm, kas nodarbojas ar sabiedrības izglītošanu veselības jautājumos, sadarbībā ar produktu ražotājiem ir jāveic izglītojošais darbs par attiecīgā produkta lietošanas niansēm pirms vēl patērētājs ir nonācis veikalā, jo šeit jau cilvēks ir ieradies ar konkrētu mērķi veikt konkrētu pirkumu, un plaukta lielums vai izvietojums vairs nav noteicošais. No tirgotāju skatu punkta, papildus plauktu un norāžu izvietošana vienīgi sadārdzina produkta tirdzniecību vai padara to neiespējamu, bet nerisina jautājumu pēc būtības.
Turklāt medijos izskanējusī informācija par enerģijas dzērienu daļēju aizliegumu vai tirdzniecības ierobežojumiem vairākās valstīs, kā Vācija, Bulgārija, Dānija, Lietuva, Igaunija, Ungārija, Islande, Slovākija, Austrija, Somija un Zviedrija, neatbilst patiesībai.
Ņemot vērā Zemkopības ministrijas ekspertu Tautsaimniecības agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēžu laikā sniegto informāciju, ir bijuši vienīgi mēģinājumi ierobežot šo preču brīvu tirdzniecību, bet nepietiekamu zinātniski apstiprinātu pierādījumu par to kaitīgo ietekmi uz veselību dēļ, ir tikuši noraidīti, jo līgumā par Eiropas Savienības darbību, 36. pantā teikts, ka, lai šādus ierobežojumus pieņemtu par spēkā esošiem – tiem jābūt pamatotiem ar cilvēka dzīvības un veselības aizsardzības apsvērumiem.