Varbūt tāpēc ģimene ir izraidīta no Baltkrievijas. Arī Krievijā to pretī neņem. Nav nekādu prognožu par iespējamo ģimenes izraidīšanas laiku no Latvijas.
Smagais jautājums - vai šo ģimeni vajag izraidīt no Latvijas? Jo tikpat acīmredzams, ka mums nav vajadzīgi nelegālie imigranti, ir fakts, ka mums ir vajadzīgi šie seši bērni, kas aug šajā ģimenē. Mūsu valstij ir ļoti vajadzīgi bērni.
Nav jābūt zinātniekam, nedz gaišreģim, lai paredzētu, ka tuvāko desmit gadu laikā demogrāfiskā situācija Latvijā emigrācijas un zemās dzimstības dēļ kļūs katastrofāla. Mums ir vajadzīgi šie svešie bērni, jo pašiem latviešiem bērni dzimst pārāk reti.
Vakar sirdi plosošu rakstu tepat laikrakstā Diena bija publicējis pazīstamākais Latvijas demogrāfs Ilmārs Mežs. Viņš karsti iestājas par Nacionālās apvienības prasību nākamā gada budžetā piešķirt 31,6 miljonus latu māmiņalgām, bērnudārziem un neapliekamā iztikas minimuma palielināšanai par bērniem. Demogrāfs ir sarēķinājis, ka no 4,8 miljardus lielā Latvijas budžeta tie būtu 0,65% no budžeta, kas, pēc Ilmāra Meža vārdiem, būtu jānovirza «demogrāfijai».
Taču demogrāfija nav atbalsti un pabalsti. Dzimstība, kā intervijā Dienas rītā trāpīgi norādīja mācītājs Juris Cālītis, ir atkarīga no tā, cik droši cilvēks jūtas attiecīgajā brīdī un attiecīgajā valstī. Bet justies droši šajā gadījumā nozīmē justies pārliecinātam, ka varēs pabarot savus bērnus.
Kāda ir Latvijas iedzīvotāju pašsajūta? Laikrakstā Dienas Bizness publicētais skaitlis no mājsaimniecību pārbaudes datiem liecina, ka 71,1% no Latvijas mājsaimniecībām uzskata, ka to rīcībā esošais ienākums ir mazāks par zemāko nepieciešamo minimumu.
Šo skaitli vajadzētu atcerēties Ilmāram Mežam. Ja divas trešdaļas Latvijas ģimeņu uzskata, ka dzīvo zem iztikas minimuma, tad apzinīgi un atbildīgi ģimenes pieaugumu plānojošais latvietis nelaidīs pasaulē bērnus. Pabalsti, aborti, prezervatīvi un bukleti ir dziļi sekundāras lietas. Jā, rindas bērnudārzos un medicīnisko pakalpojumu pieejamības paplašināšana, nevis sašaurināšana, kā to atkarībā no nodokļu nomaksas plāno veselības ministre Ingrīda Circene, ir primāri svarīgas lietas. Taču, lai bērnu laistu bērnudārzā, ir vajadzīgi pietiekami ienākumi, tādi, lai Latvijas latvietis gribētu laist bērnu bērnudārzā Latvijā, nevis emigrēt, cerot uz viltus laimi Britu salās, kas tomēr ir labāka par neko dzimtenē.
Nevis sociālie atbalsti, bet pilnvērtīgs, normāli atalgots darbs vai savs bizness veselīgā ekonomikā ir ģimenes problēmu risinājums. Tikai patiess ekonomikas izrāviens Latvijai var nozīmēt demogrāfijas izrāvienu vai vismaz izkustēšanos no nulles punkta, kādēļ mums objektīvi kļūst vajadzīgi šie bērni ar arābu vārdiem un krievu uzvārdiem. Un vispatiesākais nacionālisms pozitīvā nozīmē šodien būtu politika, kas maksimāli stimulē Latvijas ekonomikas attīstību, nevis liek tai mākslīgus šķēršļus.