Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +5 °C
Apmācies
Ceturtdiena, 28. novembris
Rita, Olita, Vita

Vadīties pēc būtības, nevis burta

Ievērojot principu konsultē vispirms, valsts pārvaldei ir iespēja uzlabot sabiedrības uzticēšanos, sarunā ar Guntaru Gūti pauž ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (Vienotība).

Kas ir galvenais šo vadlīniju izstrādes un ieviešanas iemesls?

Izcilu uzņēmējdarbības vidi lielā mērā nodrošina valsts pārvalde, kas vada tās darbības principus. Uzņēmējdarbības atbalsta plānā viena no piecām prioritātēm ir uz klientu orientēta valsts pārvalde, tādēļ jāmaina uzvedības modelis, īpaši tajā sektorā, kas saistīta ar uzraudzību. Katru gadu veicam uzņēmēju aptauju, lai noskaidrotu, kas viņiem palīdz vai traucē attīstīties, vai ir veicinoša vai neveicinoša uzņēmējdarbības vide. 2016. gadā veiktās aptaujas rezultāti mums bija liels pārsteigums, jo uzņēmēji daudz kritiskāk novērtēja valsts struktūru darbību nekā iepriekš. Vairāk nekā 56% respondentu atzina, ka valsts struktūras traucē biznesa attīstībai, un tikai 14% norādīja, ka palīdz. Ja skatāmies dinamiku pa gadiem, par 19% pieaudzis to uzņēmēju skaits, kuri uzskata, ka valsts sektors traucē attīstībai, bet to skaits, kuri uzskata, ka palīdz, krities par 6%. Tātad kaut kas notiek uzraudzības vidē, kas uzņēmējam liek teikt – sadarbībā ar uzraudzības iestādēm ir problēmas. To visu analizējot, kopumā esam identificējuši vairāk nekā 23 dažādas tirgus uzraudzības institūcijas. Redzam, ka valsts prasības katrā sektorā kļūst aizvien sarežģītākas. Diemžēl ļoti mazs skaits no uzraugiem mēģina ar uzņēmējiem komunicēt un izskaidrot prasības, norādot, kuri kritēriji uz konkrēto uzņēmumu attiecas, bet kuri ne. Piemēram, darba drošībā ir Darba drošības kodekss, bet tas nav specifiski noteikts katrai nozarei individuāli un kopumā attiecas gan uz mazu biroju ar 30 darbiniekiem, gan uz sarežģītu rūpnīcu, kur strādā ar toksiskiem materiāliem. Un tev jābūt speciālistam, lai izprastu tās prasības, kas tieši attiecas uz tevi. Vēl būtiska problēma, kas ir ļoti kaitinoša uzņēmējiem – ir ļoti atšķirīgi algoritmi uzraugu uzvedībā. Ir iestādes – šeit es gribētu uzteikt Pārtikas un veterināro dienestu (PVD) –,  kas ierodas jaunā uzņēmumā, apsēžas kopā ar atbildīgajiem speciālistiem pie galda un izskaidro, kādas prasības uz uzņēmumu attiecas.

Nevis meklē trūkumus, bet izstāsta, kā jāstrādā?

Jā. Inspektore atnāca un pateica – esam pamanījuši, ka jūs esat, un jums ir jāievēro šādas prasības. Pēc sarunas PVD pārstāve paudusi, ka pēc mēneša ieradīsies vēlreiz, lai pārliecinātos, vai uzņēmējs ir sapratis tam noteiktās prasības un ievēro tās pareizi. Savukārt pēc nedēļas šim pašam uzņēmumam zvana cita uzrauga pārstāvis un informē – es nākšu ar jums runāt. Uzņēmējs sapratis, ka būs tāpat kā ar PVD – viņi paņem savas klades, apsēžas pie galda un gatavojas pierakstīt ieteikumus. Bet uzraugs tā vietā sāk pārbaudi par prasību ievērošanu un pēc pilnas programmas izraksta sodus par konstatētajiem pārkāpumiem. Tās ir lietas, kas cilvēkus padara trakus, jo viņi nespēj izprast, kā pareizi jāizpilda viņiem saistošās prasības. Tāpat viņi neizprot, kā katras uzraugošās institūcijas pārstāvji rīkojas – attieksme ir krasi atšķirīga. Liela daļa uzņēmēju to uztver kā nenovēršamu procedūru, pat bieži neizprotot piemērotā soda iemeslu. Bet, kad mēģina iebilst, beigās saprot, ka tā tajā pasaulē ir iekārtots un tā vietā, lai būtu sadarbība, notiek pilnīgi kaut kas cits. Rezultātā, uzņēmējiem nesaprotot piemērotā soda iemeslu, rodas neuzticēšanās. Lielākā problēma šajā situācijā – mēs pazaudējam galveno mērķi, proti, lai uzņēmējiem būtu skaidras izpildāmās prasības un attiecīgi sagaidāmais sods, ja tās apzināti netiks ievērotas. Mērķis nedrīkst būt sodīt.

Kā to mainīt?

Esam izstrādājuši vienotu darbības stilu, kas paredz visiem uzraugiem vienādu rīcību – "konsultē vispirms". Būtiski mainām uzraugu darbības modeli, proti, viņiem vispirms ir nevis jākonstatē pārkāpums, bet neatbilstība prasībām. Nākamais jautājums ir sadarbība, kuras galvenais mērķis ir prasību ievērošana. Negribu tagad samazināt neviena uzrauga nozīmi, jo, protams, mums ir svarīgi ēst veselībai nekaitīgu pārtiku, svarīgi, lai būvniecībā tiktu ievērotas visas prasības. Protams, ir arī tirgus dalībnieki, kas apzināti un regulāri neievēro noteikumus. Šādās situācijās uzraugam ir jāvēršas pret pārkāpēju ar visu bardzību. Galvenais ieguvums, īstenojot uz rezultātu vērstu sadarbību starp uzraugošajām iestādēm un uzņēmējiem, ir fakts, ka uzņēmēji zinās savus pienākumus, tiem izvirzītās prasības un godprātīgi tās pildīs. Gada beigās plānojam izvērtēt uzraugu darbības plānus, un attiecīgi pēc tam tiks rosināti nepieciešamie grozījumi normatīvajos aktos.

Pieļauju, būs nepieciešams daudz izmaiņu. Piemēram, VID uzsver, ka pat gribot nevar nepiemērot reālu sodu par konstatētu pārkāpumu, jo to vienkārši neparedz likums...

Precīzi! Pamatā uzreiz tiek konstatēts pārkāpums. Tādēļ gribam apkopot informāciju par visām jomām, kur ir vērojama šāda situācija, un attiecīgi mainīt normatīvo bāzi. Manā skatījumā pirmajā reizē ir jākonstatē neatbilstība, nevis sodāms pārkāpums. Tad iestājas sadarbības process. Jāsaprot, kādēļ neatbilstība ir konstatēta – vai uzņēmējs nav sapratis, kādēļ tas jāievēro, vai organizācija nav izskaidrojusi prasību būtību.

Viens no grūtākajiem darbiem laikam būs definēt, kur būs robeža starp apzinātu vai neapzinātu nosacījumu pārkāpšanu.

Uzraugiem ir pietiekama pieredze šajā jomā, un viņu speciālisti uzreiz redz, vai neatbilstība pieļauta apzināti, vai tomēr nezināšanas dēļ. Taču pamatā mērķis ir konstatēt faktu un dot iespēju uzņēmējam novērst neatbilstību. Ja skatāmies Igaunijas nodokļu administrācijas politiku, viņu digitālā nodokļu kontroles sistēma ļoti ātri ļauj identificēt brīdi, kad uzņēmējs apiet nodokļu maksāšanu. Bet viņi uzreiz nepiemēro sodus – informē nodokļu maksātāju par konstatēto pārkāpumu un dod laiku to novērst. No šā gribu akcentēt, ka valstij parādās morālas tiesības sodīt uzņēmēju tajā brīdī, ja ir izdarīts viss iespējamais, lai uzņēmējs varētu sākotnēji novērst neatbilstības. Manuprāt, ir svarīgi pašā sākumā vispār konstatēt, ka ir neatbilstības, nevis sākt ar pārkāpumu fiksēšanu un sodīšanu.

Visu interviju lasiet otrdienas, 11. aprīļa laikrakstā Diena!

Top komentāri

Jūrmalā bez kukuļa - kā pret sienu!
J
Jūrmalas domē bez kukuļa - kā pret sienu!
ženēva
ž
Atkal tukšpļurkstis Ašerādens? Vecais padomijas dinozaurs? Lasies strādāt!
TrollisJT
T
"Par 19% pieaudzis to uzņēmēju skaits, kuri uzskata, ka valsts sektors traucē attīstībai"... tātad apmēram par šādu ciparu ir pieaudzis to biznesmeņu skaits, kuri SĀKUŠI SPĒLĒT GODĪGU SPĒLI UN VAIRS NEBAIDĀS KRITIZĒT VALSTS IESTĀŽU DARBOŅUS. Jo bandīti nekritizē, viņi piemērojas un dzīvo trekni. Lai saprastu, ka valsts traucē ir jāsāk strādāt godīgi. Žuļikus valsts netraucē, tā tikai palīdz, jo rada aizvien lielāku haosu.
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Latvija sāk pazust no vienādojuma

Esat pamanījuši, kā Latvijas informatīvajā telpā līdz nesenam laikam konsekventi uzturētais vēstījums, kas kara iznākumu Ukrainā tieši sasaistīja ar mūsu valsts drošību, to pamatoti paceļot...

Birokrātija prasa aizvien vairāk resursu, tā jāmazina

Par nākamā gada budžetu, nodokļu izmaiņu ietekmi uz ekonomiku un uzņēmēju vēlmi pēc stabilitātes un prognozējamības Guntars Gūte sarunājas ar Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektoru ...

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē