"Padomju laikā būvētajām daudzdzīvokļu ēkām noteiktais vidējais kalpošanas laiks jau ir sasniegts vai pat pārsniegts, un daudzu ēku tehniskais stāvoklis ir katastrofāls. Tomēr situāciju var strauji uzlabot, un pie tā jau šobrīd tiek strādāts," norāda V. Valainis. Galvenā problēma ir valsts neizdarība šajā jautājumā, jo māju iedzīvotāji katru gadu apsaimniekotājiem maksā pietiekami lielas naudas summas, tostarp par ēkas sakārtošanu un tehniskā stāvokļa uzlabošanu. Tomēr šī nauda netiek tērēta paredzētiem mērķiem. "Apsaimniekotāji ir spiesti mājas dzīvojamā fonda naudu novirzīt komunālo parādu segšanai, nevis ēkas amortizācijas izdevumiem un atjaunošanai. Ja valsts atbildīgās iestādes gadiem ilgi nebūtu vienaldzīgi noskatījušās uz komunālo parādu problēmu, tad šobrīd uzkrātās dzīvojamā fonda naudas tiktu tērētas ēku tehniskā stāvokļa uzlabošanai. Un tās nav mazas summas," uzsver V. Valainis, piebilstot, ka dēļ nemaksātājiem, pārējie ēku iedzīvotāji netieši ir spiesti segt svešus komunālos parādus.Kā piemēru viņš min kādu padomju laiku ēku Ķengaragā, kuras apsaimniekotāji vairāku gadu laikā dzīvojamā fonda atjaunošanai "uz papīra" ir uzkrājuši 20 tūkstošus latu, tomēr praktiski visa šī nauda tika novirzīta komunālo parādu segšanai. "Realitātē šo naudu no parādniekiem atgūt neizdosies," secina V. Valainis. Šādi gadījumi ir praktiski ikkatrā dzīvojamajā ēkā, pārliecināts ir deputāts. Lai risinātu komunālo parādu problēmu Saeimā jau šobrīd tiek strādāts pie virknes likumdošanas izmaiņām, kas jau tuvākajā laikā lielā mērā varētu atvieglot situāciju ar komunālo parādu problēmām. "Piemēram, no valsts puses tiek strādāts pie tā, lai tiek izveidots pārvaldnieks reģistrs un uzlabots pārvaldnieku darbs. Jādomā par viņu sertifikāciju. Jāsaprot, ka pārvaldnieki apsaimnieko miljoniem latu īpašumus, tāpēc viņiem ir jābūt zināšanām, lai šo darbu veiktu iespējami kvalitatīvi," tā deputāts.
Laba programma dzīvojamā fona atjaunošanai ir ERAF finansējums un programma ēku siltināšanai, un valstij jādara viss iespējamais, lai šī programma tupinātos. "Bez ERAF esmu apzinājis vēl vismaz 30 veidus, kā veiksmīgi varētu attīstīt ēku atjaunošanu Latvijā. Realizējot šīs ieceres, ēku atjaunošanas darbi būs neskaitāmas reizes aktīvāki, nekā tie ir šobrīd," uzsver V. Valainis.
Kā piemēru viņš min faktu, ka nepietiekami līdz šim darīts, lai Latvijā piesaistītu privāto kapitālu dzīvojamā fonda atjaunošanai – t.s. ESCO kompānijas. "Mums ir jārada vide, lai ESCO kompānijas attīstītos Latvijas tirgū un nodrošinātu abpusēji izdevīgus nosacījumus – gan iedzīvotājiem, gan uzņēmumiem. Tās varētu būt nacionālā kapitāla kompānijas, kas radītu jaunu nozari un darba vietas," norāda V. Valainis.