Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +7 °C
Skaidrs
Pirmdiena, 25. novembris
Kadrija, Kate, Katrīna, Trīne, Katrīne

Valda ļoti liela piesardzība

Patlaban vērojama tendence līdzekļus uzkrāt, nevis tērēt vai investēt, intervijā Rūtai Kesnerei stāsta SEB grupas prezidente un izpilddirektore Annika Falkengrena un SEB bankas Latvijā valdes priekšsēdētāja Ieva Tetere.Fragments no intervijas:Latvijas ekonomikai ļoti pietrūkst investīciju. Vai bankas var palīdzēt tām ieplūst ekonomikā, aktīvāk kreditējot uzņēmumus?A.

F. Šādas diskusijas ir raksturīgas ne tikai Latvijai, bet arī Zviedrijai un citām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Turklāt uzņēmumu kreditēšanas līmenis no pieprasījumu viedokļa nav īpaši augsts, neraugoties uz zemajām procentu likmēm. Aktīvs investīciju pieplūdums dalībvalstu ekonomikās nav vērojams. Tajā pašā laikā SEB banka Zviedrijā ir vienīgā, kurai pieaug uzņēmumu kreditēšanas apjoms.I. T. Arī Latvijā mūsu bankai šā gada pirmajos piecos mēnešos ir vērojams uzņēmumiem izsniegto kredītu skaita pieaugums, mēs esam līderi uzņēmumu finansēšanā.A. F. Tomēr es gribu uzsvērt, ka pieprasījums pēc kredītiem no uzņēmumu puses ir pārsteidzoši zems, ņemot vērā esošās procentu likmes. Protams, uzņēmumiem lielākais izaicinājums ir iegūt starta kapitālu, jo bankas neaizdod tā saukto riska kapitālu. Lai to iegūtu, uzņēmumiem jāvēršas pie riska kapitāla piedāvātājiem.Taču daudzi jau aktīvi strādājoši uzņēmumi, kuri vēlas attīstīt un paplašināt darbību, bilst, ka liels šķērslis kredīta saņemšanai ir bankas prasītās ķīlas.A. F. Ir jāsaprot, ka banku kapitalizācijas augsto prasību dēļ bankām aizdevumu izsniegšana izmaksā ļoti dārgi, un ķīlas gadījumā, kas ir būtisks nodrošinājums, bankas var piedāvāt aizdevumu ar zemākām procentu likmēm. Turklāt ķīla padara aizdevumu izsniegšanu bankai drošāku. Tomēr joprojām, izvērtējot kredītu izsniegšanu, uzņēmuma nodrošinātā naudas plūsma nākotnē būs būtiskāko kritēriju grozā. Mēs vēlamies un labprāt arī izsniedzam kredītus uzņēmumiem, to vidū arī maziem un vidējiem uzņēmumiem. Taču bankas, protams, ir piesardzīgas un nodala tā saukto apgrozāmo līdzekļu finansēšanu no riska kapitāla, kuru tās neizsniedz.Saskaņā ar ECB datiem Latvijā ir vienas no augstākajām likmēm patēriņa kredītiem Eiropas Savienībā. Tās ir arī būtiski augstākas nekā Lietuvā un Igaunijā. Kāpēc tā, un kādi faktori to ietekmē?I. T. Iemesli ir meklējami mūsu ekonomikā. Latvijā bija viena no dziļākajām krīzēm un ilgstošs atjaunošanās process. Nosakot procentu likmes, bankas ņem vērā arī vēsturiski nosacītos riskus, ka aizdevums varētu netikt atmaksāts. Kredītu neatmaksāšanas risks mūsu valstī vēl joprojām ir augsts, tāpēc arī mēs saviem kredītiem nosakām augstāku cenu nekā tā ir Lietuvā un Igaunijā. Jāpiebilst, ka kredītu cenas ietekmē arī ēnu ekonomikas lielais īpatsvars.ECB ir noteikusi negatīvas likmes banku depozītiem, ja tie pārsniedz ECB noteikto apjomu. Kā jūs vērtējat šo ECB politiku, un vai tā Latvijā sasniegs savu mērķi - kreditēšanas pieaugumu?A. F. Bankām liels izaicinājums ir sadzīvot ar negatīvām procentu likmēm depozītiem ECB. Tas, ko mēs redzam, ir - inflācija nepieaug, investīcijas neieplūst. Cilvēki aizņemas ļoti piesardzīgi un raugās uz valdības un ECB izteiktajām prognozēm par ekonomikas attīstību. Vērojama tendence drīzāk līdzekļus uzkrāt, pieturēt nekā tērēt vai investēt. Tā ka ECB politika tik ilgi turēt negatīvas procentu likmes depozītiem ir ļoti liels izaicinājums. Aktuāls ir jautājums, ko mēs darīsim, ja ekonomika tomēr nesāks augt.VIsu interviju lasiet laikraksta Diena otrdienas, 14.jūnija, numurā!

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē