No Igaunijas budžeta (smalki dēvētā kasē, ko sauc par veselības obligāto apdrošināšanu) veselības aprūpei šobrīd tiek 1,1 miljards eiro uz 1,4 miljoniem iedzīvotāju, bet Latvijā – 0,8 miljardi eiro– uz 1,9 miljoniem iedzīvotāju. Tādēļ igauņiem ar primāro aprūpi (ģimenes medicīnu) un neatliekamo palīdzību vairāk vai mazāk viss ir kārtībā – reforma nav jāveic. Bet šobrīd Igaunijas nodokļu reformas gaitā pieņemts stratēģisks lēmums – dot veselībai vēl 0,2 miljardus klāt kā pensionāru veselības apdrošināšanu, pie kam šo naudu dot no mūsu sociālā budžeta ekvivalenta – vecuma un slimību apdrošināšanas. Tātad – cilvēkam, kas godīgi maksājis nodokļus, iekrājis sociālajā apdrošināšanā, sasniedzis pensijas vecumu, ir papildus priekšrocības veselības aprūpē!
Šī nodokļu reformas sadaļa stājas spēkā no pirmā jūlija, un kopš tā brīža Igaunijas budžets veselības aprūpei novirzīs vairāk nekā 2x vairāk naudas viena cilvēka veselības aprūpei nekā Latvijā.
Latvijā pieņemts katru nodokļu izmaiņas mēģinājumu sasaistīt ar kādas noteiktas personas vārdu, bet šai personai atrast lielā ļaunuma īpašības. Tā savulaik Ingrīda Circene centās piesaistīt nodokļu samaksu veselības aprūpes finansējumam, radot daļējas apdrošināšanas medicīnas modeli. Tiem, kas toreizējo situāciju neatceras, atgādināšu – sākotnēji Ingrīda Circene centās piesaistīt finansējumu sociālajam nodoklim, bet nespēja rast šim projektam atbalstu dzimtajā Vienotībā. Pēc tam viņa centās piesaistīt veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanu iedzīvotāju ienākumu nodoklim, iestājās par nodevai līdzīgu ikmēneša maksājumu, līdz ar ļoti labiem padomdevējiem savu ieceri atstāja vēstures mēslainei. Tomēr Ingrīdas Circenes piedāvājumā bija gan labas, gan mazāk labas idejas, un viena no tām – veselības pakalpojuma piesaiste nodokļu samaksai.
Šobrīd daudzi valsts vadītāji, t.sk., Māris Kučinskis (ZZS), tieši vai netieši atzinuši, ka tieši sociālā nodokļa 1% piesaiste veselībai ir labākais veids, kā personalizēt veselības pakalpojuma saņēmējus pēc pazīmes "nodokļu maksātājs vai nemaksātājs", kā arī palielināt veselības jomas finansējumu.
Problēma ir apstāklī, ka uzkrājums valsts sociālās apdrošināšanas sistēmā ir niecīgs, turklāt demogrāfijas krīze un emigrācija jau šobrīd kļūst par bīstamām problēmām sociālajam budžetam. Ar lielāko iespējamību sociālais budžets var iegūt negatīvu dimensiju jau 2019. gadā. Vismaz pašreizējā situācijā ir skaidra tendence – samazinās strādājošo (sociālā nodokļa maksātāju) skaits, pieaug pensionāru skaits. Būtiski – cilvēki dzīvo ilgāk un dzīvos ilgāk. Tikai vienai labklājības ministrei – Ilzei Viņķelei (Vienotība) – pietika cilvēcīgas drosmes sākt pensiju vecuma paaugstināšanu par 1/4 gadu ik gadu. Ilze Viņķele lielā mērā ziedoja savu politisko karjeru, bet pensiju paaugstināšanās līdz Eiropas līmenim (65 gadi, bet Lielbritānijā 68, Vācijā 67) notiks līdz 2025. gadam (šo rindu autors pensijā varēs doties 2023. gadā). Latvijas pensionēšanās vecuma pagarināšanās temps ir pārāk lēns. Līdz ar nodokļu reformu būtu jāveic nopietnas izmaiņas arī likuma Par valsts pensijām 11. pantā, nosakot pensiju vecuma paaugstināšanu par 1/2 gadu viena gada laikā. Citādi vienkārši pienāks brīdis, kad pensiju nebūs nemaz.
Šobrīd piedāvātajā nodokļu reformā mūsu valstsvīri piemirsuši, ka lielākais darbaspēka nodoklis ir tieši iemaksa sociālajā apdrošināšanas sistēmā jeb sociālais nodoklis. Galvenokārt tas saistīts ar to, ka labklājības ministrs ir tas pats bijušais finanšu ministrs, kura galvenais uzstādījums ir "ka tik kaut kas nenotiek". Neizdarītie darbi (arī pat nemēģinātā nodokļu reforma finanšministrēšanas laikā) kā Jāņa Reira (Vienotība) vizītkarte. Pasaules uztvere, ka kaut kādas vēlēšanas allaž atrodas durvju priekšā, bet pensionāri un pirmspensijas vecuma cilvēki ir čaklākie vēlētāji. Tai pašā laikā Reira Vienotība paģērējusi rast finansējumu veselības aprūpei. Finansējums veselības aprūpei igauņu priekšāteikšanas variantā ir – palielināt pensionēšanas vecumu straujāk, tādā veidā īslaicīgi saīsināt pensionāru skaitu, bet ietaupīto naudu novirzīt veselības aprūpei (rindu mazināšanai) vecāka gadagājuma cilvēkiem (tiem pašiem pensionāriem). Šiem apgalvojumiem var piestādīt aprēķinus.
OO
daļēji panākumi
fakti pret meliem