Vilks: Par budžetu jārunā pēc vēlēšanām

Tas ir nelāgi budžeta veidošanai un arī Latvijas tēlam. Uzņēmēji un ārvalstu investori nesaprot, kāds būs nākamais cikls Latvijai. Vai būs tāda pati politika, kā līdz šim – pēc iespējas katru gadu mazināt budžeta deficītu, lai mēs mācītos dzīvot ar pašu nopelnītiem līdzekļiem,- vai arī palaisti groži vaļīgāk. Tas, protams, ir negatīvi," norādīja Vilks, kurš gan pats 12.Saeimas vēlēšanās nekandidē.Ministrs izteicās, ka valdībai šobrīd nav aktuāli publiskot ekonomikas prognozes, kaut informācija ir savākta un darbs notiek. "Tā kā šī valdība budžetu neveido, nevaram aktualizēt un diskutēt par prognozēm. [..] Jebkurā valstī priekšvēlēšanu ciklā daudzas lietas tiek izpušķotas, situācija tiek padarīta kategoriskāka daudzās jomās, tie [ministriju] pieprasījumi ir daudz kategoriskāki. Neapšaubot to, ka lielākā daļa pieprasījumu budžetā ir akceptējami, jautājums ir par laiku – cik mēs varam un kādā laika grafikā," skaidroja Vilks.Pašlaik Finanšu ministrijā "uz galda" ir pieprasījumi par kopā 540 miljoniem eiro. Pēc ministra teiktā, tas pašreiz nav iespējams, jo sadalāmā nauda ir mīnusos. "Mums bija viss bāzēts uz 4% izaugsmi, arī nodokļu ieņēmumi nepildās kā plānots. Mēs budžetu pārpildām par 1%. Iepriekšējos gadus – vidēji 5%. [..] Obligātās lietas ir aizsardzība, veselība un varbūt vēl viena otra lieta, bet 540 miljoni – tas nav iespējams," secināja Vilks.Viņš uzsvēra, ka nedrīkst atgriezties pie budžeta deficīta, kāds bija pirms pāris gadiem - 3-5% robežās no iekšzemes kopprodukta (IKP), jo tādējādi Latvija automātiski zaudēs prognozējamas valsts tēlu un atkal kļūs par "nenoteikto valsti.""Esam savu reputāciju ļoti smagā darbā uzlabojuši, to nevajadzētu sagraut īsā brīdī. Protams, jebkurš grib izskatīties pietiekami atbalstošs savai nozarei, un tas ir saprotams, bet jāvērtē reālā situācija. Populisms būs ļoti liels, bet tomēr gaidām vēlēšanu rezultātus, un tad runājam par budžetu," pauda ministrs.