Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +2 °C
Apmācies
Pirmdiena, 25. novembris
Kadrija, Kate, Katrīna, Trīne, Katrīne

Vjačeslavs Dombrovskis: Mums ir koalīcija, kurā katrs partneris jūtas neaizstājams

Attiecībā par to, ka RP neatbalstīja NA iniciatīvu no 2014.gada bērnudārzos pāriet uz mācībām latviešu valodā, koalīcijas līgumā ir rakstīts, ka jebkuri jautājumi, kas skar valsts budžetu un valodu, virzāmi uz balsojumu tikai tad, ja ir visu koalīcijas partneru piekrišana. Šajā gadījumā NA, virzot šo jautājumu balsošanai Saeimā, mums nepiekrītot, rīkojās nekorekti, un tas pilnīgi noteikti bija koalīcijas līguma pārkāpums.

Ja runājam par to, kādēļ koalīcijas partneri reizēm balso atšķirīgi, mēs saviem partneriem nekad neesam uzstādījuši ultimātus un kopumā uzvedamies korekti. RP sev ir izveidojusi uzticama partnera reputāciju. Taču atšķirīgi koalīcijas balsojumi ir politiskās kultūras slimība. Sarkano un zaļo līniju līniju dēļ (valdības veidošanas procesā – red.) mums ir koalīcija, kurā katrs partneris jūtas neaizstājams. Tas dažām koalīcijas partijām rada visatļautības sajūtu.

“Runājot par kāda ministra nomaiņu, primārais ir, vai šis ministrs var pildīt savus vēlētājiem dotos solījumus. Tā, piemēram, notika ar Robertu Ķīli, kurš atkāpās veselības problēmu dēļ. Šobrīd es neredzu nevienu mūsu ministru, kurš nevarētu pildīt savus pienākumus,” tā intervijā portālam Diena.lv atzina izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis.

 - Nesenajā Saeimas balsojumā par Nacionālās apvienības (NA) priekšlikumu no 2014.gada bērnudārzos pāriet uz mācībām latviešu valodā koalīcija kārtējo reizi nebalsoja vienoti. Jūsu partneri – Vienotība un NA šo priekšlikumu atbalstīja, Reformu partija (RP) balsoja pret. Kādēļ koalīcija nereti  šķeļas svarīgos balsojumos? 

Vērojot publiskajā telpā notiekošo, ir sajūta, ka RP un NA attiecībās valda zināma spriedze. Vai tas ir maldīgs priekšstats?

Manuprāt, maldīgs. Mums ar NA ir lieliska sadarbība ekonomiskajos jautājumus, jo tie NA vai nu neinteresē, vai nu ir atsevišķi pietiekami saprātīgi deputāti, kā, piemēram, Romans Naudiņš, ar kuru mums bija laba sadarbība, virzot Būvniecības likuma grozījumus. Es pat teiktu, ka ekonomiskajos jautājumos ar NA mums ir labāka sadarbība nekā ar Vienotību.  Ja mēs runājam par nacionālajiem jautājumiem, kas ir NA galvenā maize, tad par tiem mums ir grūti vienoties. Mēs esam pragmatiska partija, kuras mērķis ir integrēt sabiedrību uz brīvprātības pamatiem, savukārt NA vairāk ir piespiedu metožu piekritēja.

Vai jūs prognozējat kādas izmaiņas valdībā pašvaldību vēlēšanu rezultātu dēļ, runa ir par jūsu partijas zemajiem reitingiem un salīdzinoši lielo (5) ministru skaitu valdībā?

Satversme nosaka, ka deputātus Saeimā ievēl uz 4 gadiem un ievēlētās partijas arī veido valdību. Ne velti mums nav tāda sistēma, kur valdība mainās atkarībā no aktuālajiem reitingiem. Ja kāda partija vēlas pārdalīt ministru portfeļus, tad viņiem jāvirza likuma grozījumi, paredzot, ka reitingi nosaka valdības sastāvu. Nav iespējams nepamanīt, ka NA jau labi sen ir neapmierināta ar savu pārstāvniecību valdībā. Runājot par mūsu partiju, es domāju, ka RP nebūs nekādas izmaiņas pēc vēlēšanām (piemēram, piesliešanās citām partijām). Vēlētāji savu galavārdu par mūsu partiju pateiks 2014.gadā.  

Saeimas atbildīgā komisija pirms kāda laika izskatīja Labklājības ministrijas izdoto grāmatu dzimumu līdztiesības jomā "Diena, kad Rūta bija Rihards" un nolēma to nodot izvērtēšanai Jūsu ministrijas ekspertiem. Kādas ir Jūsu domas par šo grāmatu?

RP frakcija izskatīja šo grāmatu, un es tur neko kaitīgu nesaskatīju. Tie cilvēki, kas speciāli gribēja, tie tur droši vien sameklēja kaut ko bīstamu. Ja nav iecietības deficīta, tad tur neko tādu arī nesaskata. Bet, protams, mums ir jārespektē arī vecāku viedoklis. Un lēmumu droši vien pieņems katrs bērnudārzs. Es neesmu piespiedu metožu piekritējs. Ja vairākums negribēs, lai bērniem māca pēc šādas grāmatas, tad to arī nevajadzētu uzspiest.

Viens no karstajiem tematiem ir vardarbība skolās saistībā ar Jaunjelgavas gadījumu. Skolām nav skaidrības, kā šādos gadījumos rīkoties.

Tagad šai skaidrībai vajadzētu būt. Valdība ir apstiprinājusi jaunus noteikumus, kā strādāt ar šādiem bērniem. Ja pedagogs konstatē kādam bērnam agresīvu uzvedību, tad viņš par to ziņo skolas vadībai. Un skolas vadība, izskatot katru konkrētu gadījumu, pieņem lēmumu, vai šādam bērnam nevajadzētu nodrošināt mācību procesu atsevišķi. Piesaistot arī vecākus, sociālo darbinieku un skolas psihologu. Ļoti svarīgi, lai vecāki sadarbotos. Kad šī uzvedības korekcija ir pabeigta, bērns atgriežas parastajā apritē. Ja vecāki atsakās sadarboties, tad konkrētais jautājums tiek izskatīts pašvaldības starpiestāžu darba grupā, kura pieņem lēmumu, ko darīt tālāk. Ja vecāki atsakās sadarboties, tā bija arī Jaunjelgavas gadījumā, tas jau liecina par nopietnām problēmām ģimenē. Jebkurā gadījumā bērnu nevar vienkārši izmest no skolas, jo nekur nepazudīs nedz šis bērns, nedz viņa agresivitāte. Iespējams, vecāku nesadarbošanās gadījumā būs jāpiesaista arī bāriņtiesa. Jāpiebilst, ka izstrādātie jaunie noteikumi tika izstrādāti kopā ar skolas psihologu asociāciju. 

(Intervijas turpinājumu lasiet 6.jūnijā portālā Diena.lv)

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Vai Latvijai nepieciešami ārzemju studenti?

Latvijas universitātes, tāpat kā augstākās izglītības iestādes visā pasaulē, aktīvi strādā, lai piesaistītu ārvalstu studentus. Kādi ir galvenie iemesli, kāpēc augstskolas ir ieinteresētas ārva...

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē