Zanders: Deklarētais un realitāte

Varbūt kādreiz žurnālisti, kas tik gudri kritizētāji, varētu ieteikt konkrētas zāles, kā visas primāri deklarētās negācijas labot ...

Pamaz pamata uzskatīt, ka diagnoze ir pareiza. Manuprāt - tevis uzskaitītā nepietiek pat, lai secinātu, ka diagnoze vispār ir noteikta. Par ārstēšanu. Nevar mainīt to, kā nav. Pat steidzami nevar. Kā izbijis "izglītības sistēmas" dalībnieks apgalvoju - greizo "sistēmu" neviens un nekad nav mēģinājis ne uzlabot, ne ārstēt, ne izlabot. Visas iepriekšējās "reformas" ir bijušas tikai un vienīgi ap un par finansu plūsmu kontroli un pārdali. Es pat varu to pierādīt. Tikai tam komentāra formāts ir par "īsu". Tādēļ - tikai viena "tēze" pārdomām : Arī tavā tekstā ir stāsts par to, ka : - "...ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits ar vidējo profesionālo izglītību ir sarucis par piektdaļu..." - "...pārpalikums humanitāro un sociālo zinātņu jomās svārstīsies 20 000 (!) indivīdu apmērā..." Citi nereti piemin arī : - skolotāju-pasniedzēju pārpalikumu, - nelietderīgo fin. līdzekļu tērēšanu budžeta vietu finansēšanā nevajadzīgo speciālistu izglītošanā. utt, utml... Elementārā loģika apgalvo : Valsts* apzinās esošo ekonomisko modeli, tā labumus un trūkumus, Valsts apzinās ekonomisko, politisko, sociālo situāciju, tās plusus un mīnusus. Valstij ir plāns, kā samazināt trūkumus, vairot labumus ... ir mērķis, uz kuru valsts virzās. Mērķa sasniegšanai valstij ir secīgu darbību plāns. Plāns paredz noteiktu ekonomisko un sabiedrisko aktivitāšu attīstīšanu, kā arī citu nevajadzību. Piem. - Slānekļa gāzes, naftas iegūšanu vai kafijas audzēšanu lv laikam nebūtu prāta darbs attīstīt, vai ne ? Tad laikam unikāli tikai šīm nozarēm nepieciešamo speciālistu saraksts nebūtu iekļaujams "budžeta vietās" LU. "Ietaupītos" līdzekļus droši varētu "iebudžetēt" agronomu, melioratoru, vieglās rūpniecības, IT, kokapstrādes ... speciālistu izglītošanai ... Tādā garā ir īsā laikā un salīdzinoši vienkārši nonākt gan pie derīgo speciālistu pietiekamības, gan pie "lieko" nepārpalikuma, pie finansējuma pietiekamības izglītības nozarē un reāla bezdarba krituma. Vai zini, KĀDĒĻ divdesmit pāri gados, trijās četrās reformās pat tuvumā šim tik acīmredzamajam un pat salīdzinoši vienkārši panākamajam mērķim neviens pat nav mēģinājis pietuvoties ? Izvēlies ko vēlies : - varā nevienu neinteresē "izglītības sistēma" kā tāda, interesē tikai finanses, kas tajā apgrozās un iespēja tajās "iesmelt"; - varai nav apjausmas par to, kas ar valsti notiek un kurp valsts iet. Tāpēc nav un nevar būt pat priekšstata par to, kas tam ir vajadzīgs... --- *vārda "valsts" vietā var ielikt "biznesmenis", "es", "tu", "prātīgs cilvēks", "uzņēmējs" ... paliek uzskatāmāk. Savulaik biju pers. saistīts ar bezdarbnieku pārkvalifikāciju. 2010 gadā vna izsludināja bezdarbnieku pārkvalifikācijas kursu buldozeristiem. Painteresējos. Ja atmiņa neviļ, plānā bija izskolot kādus pāris simtus. 2009. gadā par buldozeristiem ar vna starpniecību pārkvalificēts nebija neviens. Tie tāpat bija bezdarbnieku profesiju topa pirmajā trijniekā... "Nevajadzīgo" profesiju pārstāvjiem un alcējiem arī nebūtu jāsatraucās - privātās augstskolas mierīgi varētu mācīt kaut puķupodu agrotehnikas makroekonomistus. Par paša līdzekļiem. Vai iedomājies, cik kreņķu ar akreditācijām, programmu aprobācijām, licencēm ... atkristu ?! ~97% no "ķīļa reformas vīzijām".

Pēdējais vilciens jau aizgājis..! Par ārstēšanos. Kad sāksies drudzis, tad sāks domāt. Šobrīd vēl EU nauda uztur tonusu, un šis tas vēl jāpārdala.

Zander, tukša klabēšana un viss. Ej strādāt godīgu darbu.

Pie shadiem konstantiem ''izaugsmes'' raadiitaajiem EM varetu likvidet vai pievienot piem. FM.

...proaktīvas - modē vai nemodē, bet tāda vārda nemaz nav, ja vien tas nav jaunsvešvārds, kas vēl nav līdz manai apziņai nokļuvis. Ja par ārstēšanu, tad tā ir jāsāk ļoti agri, mudinot jaunos cilvēkus plānojot nākotni apsvērt ko gribētu darīt, ko darīt patīk,nevis, kas gribētu būt, lai nesanāktu, ka grib gan būt slavens kaut kas, bet darāmais nepatīk.