Tāpēc, izvērtējot Reiznieces-Ozolas priekšnesumu pagājušajā nedēļā (Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēde, Ministru kabineta ārkārtas sēde u. c.), komentējot nākamā gada budžeta projektu, tālākie ieteikumi šahistei vairāk attiecas uz līdz šim lietotā argumentu klāsta papildināšanu un gatavību improvizēt.
Atbildot uz pārmetumiem, ka budžeta projekts nav «uz attīstību vērsts», ministre vairākkārtīgi atgādina, ka, salīdzinot ar citām eirokluba valstīm, Latvijas attīstības tempi izskatās gluži pieklājīgi. Tā var teikt, tikai ministrei jārēķinās ar tikpat pamatotu iebildumu – prognozētais temps tik un tā ir nepietiekams, lai pārskatāmā nākotnē sasniegtu Eiropas Savienības (ES) vidējo turīguma līmeni. Citiem vārdiem sakot, viņai jādiskutē situācijā, kad, jā, citiem neklājas labāk, bet tas ir diezgan vājš mierinājums, ja patur prātā, ka politiķi gadiem ilgi sit pa krūtīm un apgalvo, ka Latvija nav nolemta būt Eiropas ekonomiskā perifērija.
Veselības nozares budžets. Skaidrs, ka vienalga būs pārmetumi, ka papildu piešķirtais finansējums ir nepietiekams vai, tieši izsakoties, valdība (Finanšu ministrija) ir noskopojusies. Tēze, ko ministre savai aizstāvībai varētu lietot vairāk, – jau šis papildu pielikums ir plānots, atkāpjoties no plānotā budžeta deficīta apjoma tā palielināšanas virzienā.
Respektīvi, tradicionāli tiek pārmests, ka valdībām budžeta deficīta turēšana zemā līmenī ir svarīgāka par kādas nozares vajadzībām, taču šoreiz var teikt, ka šāds dogmatisms (kritiķu izpratnē) nav uzturēts un saņemta arī Eiropas Komisijas piekrišana tam. Cita lieta – kad publika ieraudzīs, kādas summas parlamenta deputāti vēlas papildus iekļaut budžeta izdevumos t. s. kvotu modeļa ietvaros, Reizniecei-Ozolai jārēķinās ar smagiem jautājumiem. Lai gan, cik esmu iepazinies, starp deputātu priekšlikumiem muļķību un t. s. balto ziloņu tā īsti nav, šī Saeimas aktīvistu uzdarbošanās, prioritizējot savas ieceres, vienalga rada nepatīkamu atmosfēru.
Papildus pierastajai (lai arī nereti un pamatoti izzobotajai) pozīcijai «līdzekļi neparedzētiem gadījumiem» nākamgad plānota vēl papildu rezerve apmēram 24 miljonu eiro apmērā. No fiskālā konservatīvisma viedokļa pamatots lēmums, tomēr ministrei jābūt gatavai skaidrot, kādu nosacījumu gadījumā, kādiem mērķiem valdība tomēr uzskatīs par iespējamu roku šajā papildu rezervē iegremdēt. Galu galā var būt cinisks, bet loģisks jautājums, vai šī papildu rezerve kaut kā nav saistīta ar 2018. gadā paredzētajām Saeimas vēlēšanām.