Parlamentārā sekretāra funkcija ir uzturēt pilnvērtīgu saikni starp ministru un parlamentu, tai skaitā sekot, lai ministra ieceres Saeimā neiesprūst. Atklāti runājot, Latvijas, kā saka, jaunlaiku vēsturē šī posteņa ieņēmēji dažkārt ir bijuši spilgtas personības kā tādas (piemēram, Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Iesalnieks), savukārt ar minētās funkcijas īstenošanu ir veicies viduvēji. Piemēram, ekonomikas ministres Danas Reiznieces-Ozolas parlamentārais sekretārs ir Edgars Putra. Cilvēks saņēmis uzaicinājumu sekot ministrei arī uz viņas jauno darbavietu, finanšu ministra kabinetu. It kā ministri var saprast - labāk strādāt ar cilvēku, ar kuru jau izveidojusies kopīga pieredze. Tajā pašā laikā Putra nespēja nodrošināt skaidru atbalstu ministres virzītajām reformām gāzes tirgus regulējumā ne tikai līdzšinējā (un arī turpmākajā) koalīcijā, bet tā īsti pat ne pašu (ZZS) frakcijā. Arī paveroties uz citiem publiskajā telpā minētajiem kandidātiem uz parlamentāro sekretāru posteņiem jaunajā valdībā, nerodas sajūta, ka izpildvaras sadarbība ar lēmējvaru uzlabosies. Lai gan tieši nākamajam Ministru kabinetam - kaut ņemot vērā procesus koalīcijas partnerī Vienotībā - aktīvi, starp deputātiem autoritāti baudoši parlamentārie sekretāri būs ļoti nepieciešami.
Tāpat no svara būs premjera un ministru biroju (t. sk. padomdevēju) personālais sastāvs. Proti, ja paliek spēkā Māra Kučinska uzstādījums, ka akcents būs uz dažādu resoru sadarbību kādas problēmas risināšanā, jo būtiskāk ir, lai valdības vadītāja un locekļu tuvāko loku neveido "galminieki" vai cilvēki, kuri varbūt ir godprātīgi darbarūķi, bet introverti "sava lauciņa" sargātāji. Par pašu premjeru bažām it kā nevajadzētu būt - bagātīgā pieredze (deputāts, ministrs, pašvaldību lobija vadītājs) gan jau, tēlaini izsakoties, pierakstījusi blociņu ar uzvārdiem. Cita lieta, ka ir sajūta (negribu spekulēt par aizkulisēs izskanējušajiem uzvārdiem), ka Kučinska komandā būs zinoši cilvēki, bet varētu pietrūkt, atvainojos par izteicienu, viena kārtīga plēsēja. Par ministru birojiem vismaz pagaidām ziņu trūkst, tas, visticamāk, nozīmē, ka, lielai daļai no viņiem amatu saglabājot vai "pārsēžoties", nekādu izmaiņu arī nebūs. Un tā nav laba ziņa. Es nerunāju par to biroja daļu, kas būtībā tehniski nodrošina ministra darbu. Runa ir par padomdevējiem - satura piegādātājiem. Vietas trūkuma dēļ nesākšu uzskaitīt Straujumas kabineta ministru viedokļu šaudīguma gadījumus, situācijas, kad amatpersona "pagaidām nav iepazinusies" ar kādu jautājumu utt., bet ar ko lepoties nav.