Pat iztiekot bez pārgudrībām un atsaukšanās uz pēdējo desmitgažu politiskās filozofijas darbiem, kas veltīti varas sistēmām, tāpat ir skaidrs, ka modelis "labais cars – sliktie bajāri" ir izdomāts. Vēsturnieki, kas nodarbojas ar PSKP vēsturi pagājušā gadsimta sešdesmitajos septiņdesmitajos gados, zina, ka pat vienpartijas valstī komunistu ģenerālsekretāram bija jārēķinās ar klanu specifiskajām interesēm un no tās izrietošu, teiksim tā, pašdarbību. Arī gados pēc neatkarības atjaunošanas vai gan neesam pieredzējuši premjerus, ministrus, kuri "kā cilvēki" liekas itin saprātīgi un ar labiem nodomiem, tomēr viņu it kā vadītās struktūras dara velns zina ko.
Līdz ar to neatkarīgi no tā, kurš kļūs par VID vadītāju, nekas būtisks nemainīsies, ja apstiprināšanas faktam nesekos – vēlams strauji – citi lēmumi. Pirmkārt, negodprātīgu vai nekompetentu tipāžu atlaišanas normatīvajam rāmim ir jākļūst tādam, lai sankcijas pret cūcības sastrādājušiem ir reālas un bez stiepšanas garumā. Otrkārt, banālais teiciens, ka vara samaitā, diemžēl ir patiess. Pat visenerģiskākais un godīgākais vadītājs netiks galā ar savu struktūru, ja struktūrai (tas attiecas, protams, ne tikai uz VID) ir dotas tik plašas pilnvaras, iespējas tik brīvi interpretēt regulējuma normas, ka kārdinājums ir pārāk liels kādam no struktūrā strādājošajiem. Lietojot citu analoģiju – pareizāk ir atņemt armijai tiesības iejaukties politikā, nevis cerēt, ka tā iejauksies tikai galējas nepieciešamības gadījumā un tikai ar vislabākajiem nodomiem. Iekšlietu ministrs nevar garantēt, ka policistu rindās nebūs, piemēram, cilvēku ar mazvērtības kompleksu. Tātad ir jābūt tādam regulējumam, kas mazina šādu indivīdu patvaļas, lai parādītu savu varu, iespējas, atsaucoties uz kaut kādiem neskaidriem normatīviem.
Abos minētajos aspektos jārīkojas ir politiskajiem lēmumu pieņēmējiem (valdība, Saeima), jo tieši viņi ir tiesīgi pieņemt nepieciešamās izmaiņas normatīvajos aktos. Un tikai nevajag aizbildināties, ka tas viss ir ļoti sarežģīti un prasīs gadus – kad vajadzēja "izdzīt" parlamentā jautājumu par jēdzīgāku atalgojumu VID vadītājam, tas notika apbrīnojami veikli.
Zanders: Labais cars un sliktie bajāri
Vispirms jāsaka, ka man ir pilnīgi vienāda (ja ciniski, nekāda) attieksme pret trim personāžiem, kuri publiskajā telpā minēti kā iespējamie Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadītāji. Nav ne jausmas, kādas kuram stiprās un kādas – vājās puses. Tālākais teksts attiecīgi ir nevis par kandidātiem, bet par neizskaidrojami dzīvelīgo pārliecību noteiktā sabiedrības daļā, ka, ja vien priekšnieks būs labs, būtiski uzlabosies arī struktūras, kuras priekšgalā viņš ir, darbs.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.