Līdz ar to – lai gan principā uzskatu, ka vislabāk, ja valsts vara kultūras procesos neiejaucas, – ir svarīgi, ko politiķi iecerējuši tuvākajos gados paveikt no savas puses.
Uzreiz jāsaka, ka vismaz nodomu līmenī pieteiktais (jo tas var arī nepiepildīties naudas trūkuma rezultātā) ir gana labs, tādēļ kritiskās piezīmes lūgums uzskatīt par draudzīgām. Piemēram, var tikai apsveikt mērķi līdz 2016. gada nogalei definēt minimālo bezmaksas kultūras pakalpojumu klāstu bērniem un jauniešiem. Vai uzsākt Latvijas nemateriālā kultūras mantojuma saraksta izstrādi. Vai finansēt piecas pilnmetrāžas filmas (plus dokumentālās) programmā Latvijas filmas Latvijas simtgadei.
Savukārt ierosinājums vēlreiz pārdomāt dažus topošajā valdības rīcības plānā fiksētos uzdevumus izriet no autora viedokļa – jo mazāk formālo regulējumu un izteikties (un naudu patērēt) kāru institūciju, jo labāk. Piemēram, vai tiešām nevar iztikt bez īpašas Kultūrizglītības padomes, ko plānots izveidot līdz šā gada oktobrim? Ņemot vērā, ka jau pastāvošie pētniecības institūti, smalkjūtīgi izsakoties, nesūdzas par naudas pārpilnību, vai ir nepieciešams līdz nākamā gada beigām radīt vēl vienu – Kultūras pētniecības institūtu? Kādus reālus uzlabojumus nesīs Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas pārveidošana? Un tā tālāk.
Te gan jāpiezīmē, ka indeve ap teicami noformulētiem atsevišķiem projektiem satamborēt kaut ko ambiciozi skanošu, lielu, piemīt ne tikai Kultūras ministrijai (KM). Piemēram, ļoti labi, ka Veselības ministrija apņēmusies tuvāko trīs gadu laikā īstenot 66 projektus, kas uzlabotu gaisa kvalitāti skolās, – mūsdienu būvniecības prakse diemžēl daudzos gadījumos līdzi nes arī nepietiekamu gaisa cirkulāciju skolās. Savukārt ideja veidot īpašu Nacionālo veselīgo pašvaldību tīklu, kurā uz simtgadi jāiekļaujas 30% pašvaldību, liekas nepārdomāta.
Atgriežoties pie KM lauciņa – diemžēl jārēķinās, ka tuvākajos gados naudas valsts budžetā būs mazāk, nekā eksperti prognozēja vēl pērn vai 2013. gadā. Līdz ar to, lai kāda izpratne partiju vidē būtu par valsts simtgades skaistas sagaidīšanas nepieciešamību, objektīvi ieceres var nākties pārskatīt. Šādā kontekstā ieguldīt kaut pārsimts tūkstošus eiro birokrātiskās pārbīdēs, lai cik tās glīti izskatās uzliktas "uz papīra", nevajadzētu. Ja vēl drīkst ko ieteikt, tad vēlams būtu ciešāk sadarboties ar Latvijas Universitātes paspārnē strādājošajiem sociālo un humanitāro zinātņu institūtiem. Jā, tā ir citas (IZM) ministrijas "saimniecība", tomēr šie institūti diemžēl maz pamanāmi nodrošina pētījumu, publikāciju plūsmu, kas ļoti organiski iekļautos Latvijas kultūras telpā, tajā skaitā, valsts simtgades kontekstā.