Var saprast ZZS apmierinātību ar savu rezultātu vēlēšanās, tomēr vērts atcerēties, ka pilnīgi monolīts šis veidojums nav, piemēram, Latvijas Zaļajai partijai nereti ir bijis atšķirīgs skatījums un intereses. Arī patlaban - zemniekiem iespējamā sadarbība ar Reģionu apvienību simpātijas neizraisa (kaut Andra Rāviņa un Daiņa Liepiņa kašķu Jelgavas pašvaldības ietvaros dēļ), bet zaļo attieksme ir krietni draudzīgāka, turklāt zaļie var uzskatīt, ka ZZS panākumi lielā mērā ir arī viņu panākumi, attiecīgi viņi nav apvienībā nekādi "jaunākie brāļi". Skaidrs, ka ZZS sadalīšanās nedraud, tomēr zemnieku līderiem un viņu premjera amata kandidātam, gluži, tēlaini izsakoties, likt kājas uz sarunu galda arī nebūtu prātīgi.
Var saprast, ka Solvitas Āboltiņas neveiksme vēlēšanās mudina visus, kam nav slinkuma, pasludināt Vienotību kā novājinātu partiju ar no tā izrietošām iespējām "paspaidīt" premjeres partijas ambīcijas ietekmju sfēru un posteņu sadalē. Tikai tālredzīgāki politiskā teātra aktieri, domās pārlaižot skatu alternatīvām Saeimas spīkerei tās partijā, secina, ka Āboltiņa, atvainojos, ka tā izsakos par dāmu, galu galā var izrādīties mazākais ļaunums. Kaut vai tāpēc, ka, iekšējo grupu cīniņiem saasinoties, Vienotība kļūst "smagāks pasažieris" citām partijām. Tāpēc tiem (t. sk. pašas Vienotības iekšpusē), kuri nu cer Āboltiņu, vēlreiz atvainojos par leksiku, piebeigt uz visiem laikiem, nevajadzētu rēķināties ar kvēlu citu koalīcijas partneru atbalstu, lai ko partneri teiktu publiski.
Visbeidzot un vissvarīgāk - lai gan pašreizējā koalīcija nostartējusi labi, stabilitāte tai nav garantēta. Gan tāpēc, ka spēku samēri kļuvuši līdzīgāki, gan tāpēc, ka, kad jaunā Saeima būs nostrādājusi pusgadu un ārpus valdības palikušie jaunpienācēji izbaudījuši opozīcijas garoziņu, sāksies jau citos Saeimas sasaukumos pieredzētā pārvilināšana. No partiju - pārvilinātāju - interešu viedokļa loģiska rīcība, tomēr skaidrs, ka, kādai no koalīcijas frakcijām papildinoties ar vienu vai diviem No sirds Latvijai vai Reģionu apvienības deputātiem, veiksminiekiem radīsies kārdinājums norādīt uz savu pieaugušo ietekmi un, tā teikt, kaut ko paprasīt.
Tikai no pašām pašreizējās un iespējamās koalīcijas partijām atkarīgs, vai cilvēciski saprotamais vēlēšanu nakts reibums "uzsūksies" bez sekām organismam vai tomēr būs paģiras.