Sarunā ar Diena.lv politiķis norāda, ka Latvijas kaimiņvalstis – Lietuva un Igaunija, gāzes tirgus liberalizācijas ziņā ir ievērojami mūs apsteigušas, jo Lietuvā piegādes tīkla jeb cauruļvadu izdalīšana atsevišķā uzņēmumā, kas pieejams visiem gāzes tirgus dalībniekiem, gaidāma jau 2014. gadā, bet Igaunijā – 2015. gadā.
Lietuvai pēc ilgiem pūliņiem izdevās panākt Krievijas giganta Gazprom, kas ir šīs valsts gāzes kompānijas Lietuvos Dujos galvenais akcionārs, piekrišanu gāzes tirgus liberalizācijai, bet Igaunijā ir stājies spēkā likums, atbilstoši kuram uzņēmums Eesti Gaas, kura lielākais īpašnieks tāpat ir Gazprom, var tikt pat nacionalizēts, ja nepiekritīs uzņēmuma sadalei, skaidro politiķis.
Savukārt Latvijā pagaidām dominē nostāja, ka gāzes tirgus liberalizācija varētu sākties ne ātrāk kā 2017. gadā, jo līdz šim laikam ir spēkā līgums ar Latvijas Gāzi par to, ka uzņēmumam ir monopoltiesības uz gāzes tirdzniecību Latvijā, kā arī par to, ka tas nav sadalāms. Ekonomikas ministrija šobrīd necenšas neko darīt, lai gan Latvija šajā jautājumā atpaliek no abiem kaimiņiem, tāpat šāda situācija ir pretrunā ar tā dēvēto ES enerģētikas trešo paketi, kas paredz, ka dalībvalstīm pieeja infrastruktūrai jānodrošina no 2014. gada, uzsver R. Zīle.
„Ņemot vērā visu iepriekš minēto, man vienkārši nav saprotami Latvijas uzstājīgie centieni panākt, ka pie mums tiek būvēts Baltijas valstu kopīgais sašķidrinātās gāzes terminālis. Kamēr pastāvēs Latvijas Gāzes monopols uz cauruļvadiem, šāda termināļa būvniecība ir bezjēdzīga,” uzskata politiķis, kurš aicina Ekonomikas ministriju aktīvi pievērsties gāzes cauruļvadu liberalizācijas likumdošanas izstrādei, lai Latvija būtu gatava konkurencei gāzes tirgū.