Deputāts atzina, ka Latvijā šobrīd visaugstākajā politiskajā līmenī tiek izvirzīts jautājums par Lisabonas līguma izmaiņām, piekrišanu vai nepiekrišanu tām saistot gan ar iespējamām pārmaiņām valdības sastāvā, gan ar ES pretimnākšanu lauksaimniecības tiešmaksājumu jautājumā. "Šajā kontekstā tiek piesaukti pat "valsts pastāvēšanai fundamentāli jautājumi". Es nesaprotu, par ko ir šī diskusija, jo ES dienas kārtībā šobrīd ir viss iespējamais, tikai ne grozījumi Lisabonas līgumā", uzsver R. Zīle.
"Šodien pat Eiropas Parlamentā notika būtiskas debates par rezolūciju decembra ES samitā izvirzītā jaunā starpvaldību finanšu līguma ("fiscal compact") jautājumā. Daudzi mani kolēģi ir skeptiski par šādas līguma formas juridiskajām niansēm, jo tas nedrīkst nonākt pretrunā nedz ar Lisabonas līgumu, nedz ES sekundāro likumdošanu. Taču itin nevienas EP pārstāvētās politiskās grupas pārstāvji, pat tie, kas piekrīt t.s. Kopienas pieejai finanšu disciplīnas jautājumu risināšanai, neuzskata, ka pārredzamā nākotnē būtu iespējams grozīt Lisabonas līgumu. Tas prasītu ilgi gatavojamus referendumus vairākās ES dalībvalstīs, turklāt pastāv visai maza iespēja, ka šī brīža politiskajā un ekonomiskajā situācijā šie referendumi varētu noslēgties ar pozitīvu balsojumu," sacīja R.Zīle.
"Protams, ES šobrīd tiek intensīvi meklētas iespējas, kā pārliecināt finanšu tirgus par ES valstu gatavību vienoti risināt eirozonas krīzes jautājumu. Taču Lisabonas līguma grozījumus neviens neizvirza kā recepti, jo tie nozīmētu apmēram to pašu, ko smagā stāvoklī esošam plaušu karsoņa slimniekam izsniegt padomu grāmatiņu par veselīga dzīvesveida pamatprincipiem, kurus nākotnē vajadzētu ievērot," uzskata deputāts.
"Es īsti neizprotu, kādas intereses ir pamatā šādas abstraktas diskusijas izvirzīšanai politiskās dienas kārtības pirmajā vietā. Taču pieļauju, ka dažiem varētu būt intereses uz to pamata uzlabot savu politisko pozīciju, dažiem saduļķot ūdeni, bet daži, iespējams, iet maldinošas informācijas pavadā", atzina R.Zīle.