Partija arī uzstāj, ka šajā gadījumā nedrīkst būt skartas ne pensionāru, ne skolotāju, ne citas mazāk aizsargātās Latvijas sabiedrības daļas intereses.
Savienība uzskata, ka nepietiekamais un konkurenci ierobežojošais finansējums platībmaksājumiem, kas Latvijai ir piešķirts, noslēdzoties Eiropadomes sarunām par nākamo septiņu gadu budžetu, ietekmēs tieši mazo un vidējo lauksaimnieku darbību un veicinās Latvijas lauku turpmāku iztukšošanos.
ZZS valde un frakcija aicinās ministru prezidentu Valdi Dombrovski uz tikšanos, lai saņemtu atbildes uz publiskajā telpā pretrunīgi pausto informāciju par it kā iegūtiem papildus līdzekļiem Latvijas lauku attīstībai, kā arī saņemtu atbildi par neizpildīto vienošanos ar ZZS „Par sadarbību Latvijas nacionālo interešu īstenošanai Eiropas Savienībā”.
Partija atgādina, ka, noslēdzoties Eiropadomes sarunām, Latvija atkal ir palikusi pēdējā vietā aiz Igaunijas, Lietuvas un Rumānijas, saņemot solījumu sasniegt 75% jeb 196 euro par hektāru vien 2019.gadā.
2014.gadā Latvijas zemnieki tiešajos maksājumos saņems par hektāru vien 109 euro (42% no vidējā ES), savukārt Igaunijas zemnieki saņems 130 euro un Lietuvas - 148 euro par hektāru.
ZZS norāda, ka arī „Kohēzijas aploksne” ir samazināta par aptuveni 230 miljoniem latu nākamajiem septiņiem gadiem.
Atbilstoši Eiropadomes lēmumam Latvija nākamajos septiņos gados zaudēs aptuveni 700 miljonus euro jeb 100 miljonus gadā, kas varētu būt novirzīti Latvijas lauku attīstībai, ja tiktu izpildītas Latvijas lauksaimnieku sākotnējās prasības un premjers būtu panācis Latvijai labvēlīgu rezultātu.
Tāpat ZZS uzskata, ka ir nepieņemami, ka premjers nav izmantojis veto tiesības balsojumā, kā to iepriekš bija paudis gan pats ministru prezidents, gan arī ārlietu un zemkopības ministri par veto tiesību izmantošanu gadījumā, ja ES piedāvājums Latvijas valstij nebūs izdevīgs.