LDz auditētais gada pārskats liecina, ka līdz ar peļņas un apgrozījuma pieaugumu par 4,8% auguši arī koncerna konsolidētie ieņēmumi, kas pērn sastādīja 334 milj. latu, kā arī LDz pašu kapitāla rentabilitāte pieaugusi līdz 11,8%. Tāpat Latvijas budžeta nodokļu veidā LDz 2012.gadā iemaksāja 82,7 milj. latu, no kuriem 38,4 milj. latu tika iemaksāti kā sociālais nodoklis.
Satiksmes ministrs Anrijs Matīss atzinīgi vērtē uzņēmuma paveikto, tomēr norāda, ka pie sasniegtā nedrīkst apstāties: "Ar pagājušā gada darba un finanšu rezultātiem Latvijas dzelzceļš apliecina, ka uzņēmumā veiktās reformas, ieguldījumi un īstenotā stratēģija bijuši pareizi un pamatoti. Tomēr, vērojot šī gada sākuma rezultātus un pieaugošās konkurences apstākļus, LDz ir nopietni nākotnes izaicinājumi – gan īstenojot lielos investīciju projektus, gan piesaistot jaunas, dažādas kravas, gan plānojot un attīstot jaunus tranzīta ceļus. LDz ir labs piemērs tam, ka Latvija var veiksmīgi eksportēt savus pakalpojumus un tādā veidā nopelnīt līdzekļus mūsu valstij."
Pēc pārvadāto kravu apjomu uz vienu kilometru, LDz ir pārliecinošs transporta biznesa līderis Baltijā jau kopš 2005.gada, pērn iegūstot vēl lielāku tirgus daļu. Lielākā daļa pārvadāto kravu nākusi no LDz galvenajiem sadarbības partneriem Krievijā un Baltkrievijā, kā arī Ukrainā, Kazahstānā un Uzbekistānā.
"Pagājušais gads mums tiešām bija ļoti veiksmīgs, un tas bija daudzu gadu mērķtiecīga darba rezultāts. Satiksmes ministrijas aprēķini liecina, ka no vienas LDz pārvadātās kravas tonnas Latvijas ekonomika iegūst apmēram 10 latus – līdz ar to varam būt gandarīti, ka no pagājušajā gadā pārvadāto kravu apjoma mūsu valsts ekonomika ieguva apmēram 600 miljonus latu. Pagājušajā gadā kravu pārvadājumu jomā sasniedzām faktiski neiespējamo. Šogad plānojam atgriezties pie nedaudz mērenāka apjoma, jo nepieciešams īstenot ļoti nozīmīgus investīciju projektus, un tāpēc pārslogot infrastruktūru nebūs iespējams," skaidro LDz prezidents Uģis Magonis.
Pērn LDz attīstībā tika veiktas lielākās investīcijas kopš 2007.gada, kas sastādīja 95 milj. latu un kļuva par pamatu kā pagājušā gada sasniegumiem, tā arī uzņēmuma nākotnes izaugsmei, tāpēc LDz plāno turpināt īstenot apjomīgu investīciju programmu ar mērķi palielināt dzelzceļa caurvedes spēju, pārvadājumu drošību un līdz ar to arī uzņēmuma konkurētspēju. Latvijā valsts nepiedalās dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanas finansēšanā, tādēļ konkurētspējas stiprināšana LDz ir liels izaicinājums. Intensīvā investīciju programma būs nopietns ieguldījums konkurētspējas stiprināšanā starptautiskā mērogā, tādēļ ir ļoti būtiski, lai uzņēmuma lielākā peļņas daļa tiktu investēta dzelzceļa infrastruktūras attīstībā.
Pagājušajā gadā LDz uzsāka vairāku nozīmīgus projektus dzelzceļa infrastruktūras attīstībā. Viens no lielākajiem ir 65 miljonus latus vērtā otrā sliežu ceļa būvniecība posmā Skrīveri-Krustpils, kas ļaus ievērojami palielināt caurvedes spēju, kā arī satiksmes drošību – vilcieni varēs izmantot paralēlās sliedes abos virzienos, nevis vienu sliežu ceļu, kā bijis līdz šim. Tāpat uzsākts šķirošanas uzkalna modernizācijas projekts Šķirotavas stacijā, kas ļaus palielināt vagonu apstrādi un vilcienu formēšanu par 30 procentiem, diennaktī apstrādājot vairāk kā 3000 vagonus. Pērn arī startēja Daugavas kreisā krasta attīstības projekts, kura ietvaros paredzēts modernizēt signalizācijas un sakaru sistēmu, staciju Bolderāja 1, kā arī pilnībā uzbūvēt vēl vienu staciju Bolderāja 2.
Plānojot LDz attīstību un uzņēmuma izaugsmi nākotnē, LDz vienojās ar Latvijas Dzelzceļa un satiksmes nozares arodbiedrību, paredzot ievērojami labākus nosacījumus darbiniekiem. "Saprotot, ka darba tirgū LDz ir sīva konkurence ne tikai ar Latvijas, bet arī Eiropas valstu darba devējiem, apzināmies nepieciešamību investēt mūsu darbiniekos – jo labs darbinieks ir apmierināts darbinieks, kurš jūtas droši par savu nākotni, jūtas piederīgs un gaidīts savā uzņēmumā. Iespējams tāpēc Latvijas iedzīvotāji mūs ierindojuši iekārotāko darba devēju Top3 transporta un loģistikas nozarē," uzsver U.Magonis.