Bijušais Latvijas aizsardzības un ārlietu ministrs, pašreizējais EP deputāts Artis Pabriks (Vienotība) sarunā ar aģentūru LETA norādīja, ka gadījumā, ja tiks pieņemts kopīgs lēmums par finansiālas palīdzības sniegšanu Turcijai, lai bēgļus izmitinātu minētajā valstī, Latvija procesā iesaistīsies. "Es nezinu kā tas notiks, es nezinu detaļas, bet sarunas notiek," apliecināja deputāts. Viņš arī norādīja, ka Turcija ir jāatbalsta, taču tas esot nedaudz novēloti, jo par šādu iespēju bijis jādomā jau pirms gadiem trim. Tas, politiķa ieskatā, iespējams, mazinātu arī patvēruma meklētāju plūsmu uz Eiropu.
"Turcija ir Eiropas Savienības (ES) kandidātvalsts un NATO dalībvalsts. Turcija ir ļoti labs un uzticams Latvijas sabiedrotais visos jautājumus, kas skar mūsu drošību," sacīja Pabriks. Viņš arī uzsvēra, ka bēgļu krīze Eiropu ir sasniegusi tā iemesla dēļ, ka mēs neesam šim krīzes rajonam pievērsuši pietiekamu uzmanību. "Taču runa nav tikai par naudu, mums ir jāveic kompleksas sarunas par jaunu sadaļu atvēršanu ar Turciju. Latvijas interesēs ir uzlabot attiecības," uzsvēra politiķis.
Savukārt EP deputāts Krišjānis Kariņš (Vienotība) pauda viedokli, ka pirms sarunām par finansējuma piešķiršanu nepieciešams skaidri apzināties, ko Turcija šādā gadījumā apņemtos darīt un vai tas maz mazinātu bēgļu plūsmu uz ES. "Ja būtu skaidras indikācijas, ka Turcija vēlas un ir gatava to darīt, mēs varētu runāt un būtu jēga skatīties. Tas būtu mūsu visu interesēs - nevis uzņemt vairāk bēgļu, bet palīdzēt nodrošināt, lai šie cilvēki nekontrolēti neplūst uz Eiropu," sacīja deputāts.
Tikmēr Inese Vaidere (Vienotība), kura darbojas EP Budžeta komitejā, norādīja, ka komitejā par to detalizēti vēl neesot spriests, taču Turcija ir ārkārtīgi nozīmīga šajā jautājumā. "Tā jau tagad ir uzņēmusi vairākus miljonus bēgļu, neskatoties uz to, ka tai nav šādu starptautisku saistību. Vai tie būtu trīs vai četri miljardi eiro, ko piešķirtu situācijas uzlabošanai, tas jālemj attiecīgajiem ekspertiem. Protams, summa ir milzīga, bet izdevumi arī pieaug, jo ir jābūvē jaunas apmešanās vietas," pauda deputāte.
Līdzīgu viedokli pauda arī deputāte Sandra Kalniete (Vienotība), kura EP darbojas Ārlietu komitejā, piebilstot, ka gadījumā, ka ES dalībvalstis vienosies par finansējuma piešķiršanu, tas būtu jādara arī Latvijai. "Mēs esam ieinteresēti, lai Turcija spētu nodrošināt šiem cilvēkiem cilvēcīgus dzīves apstākļus un viņi nevēlētos doties tālāk uz ES," viņa rezumēja.
Ministru prezidente Laimdota Straujuma aģentūrai LETA atzina, ka šonedēļ Eiropadomes neoficiālajā sanāksmē spriests par finansiālas palīdzības sniegšanu Turcijai, lai bēgļus izmitinātu minētajā valstī, un arī Latvijai būs jāpiedalās ar savu finansējumu, ja tādu prasīs.
Eiropas Komisija (EK) jau ilgstoši runā ar Turciju par iespēju izmitināt bēgļus tās teritorijā, par to sniedzot finansiālu palīdzību. "Zināmas vienošanās ir panāktas. Tas, protams, nav noslēgts līgums, bet ir priekšlikums rīkot Eiropas Savienības (ES) un Turcijas samitu, kur varētu panākt gala lēmumu," teica Straujuma.
Pagaidām nav fiksēta konkrēta summa, ko ES varētu maksāt Turcijai, bet runa varētu būt par aptuveni 3 miljardiem eiro. Minētā summa tiktu izlietota tikai bēgļu izmitināšanai, un ES sekotu līdzi finansējuma izlietojumam.
Lai gan samita laikā ir izskanējusi informācija par konkrētu naudas sadalījumu, kādu vajadzēs maksāt katrai ES dalībvalstij, Straujuma uzsvēra, ka vakar no EK prezidenta Žana Kloda Junkera nav saņemts apstiprinājums, ka tas ir EK priekšlikums. "Man ir grūti pateikt, vai EK to ir izdalījusi pati vai to aprēķinājuši žurnālisti, ņemot par pamatu katras valsts iekšzemes kopprodukta rādītājus," atzina valdības vadītāja.
Patlaban diskusija ir par līdzekļu meklēšanu ES šā gada budžetā, un par to nākamnedēļ diskutēs ES finanšu ministri kopā ar EK pārstāvjiem, lai kopīgi meklētu risinājumus finansējumam, kas nepieciešams, lai bēgļus izmitinātu Turcijā.
Tomēr Straujuma nenoliedza, ka katrai ES dalībvalstij arī varētu nākties piedalīties ar savu finansējumu un gadījumā, ja tas tiktu lūgts, Latvija nevarēs izvairīties no šī pienākuma. "Tad būs jāmeklē nauda," piebilda Straujuma, atgādinot, ka pašlaik situācija ES ir ļoti satraucoša.
"Mums vēl pašiem ir jāapspriežas, bet mans personīgais viedoklis ir tāds, ka mums būs jāpiedalās," un piebilda, ka koalīcijā par šo jautājumu diskusija nav notikusi, lai gan uzsvēra, ka ES finansējumu nav plānots piešķirt tikai Turcijai, bet arī Āfrikas valstīm, lai novērstu cēloņus.
EK prezidents Žans Klods Junkers neoficiālajā Eiropadomes sanāksmē aicinājis ES dalībvalstis divu gadu laikā kopīgi piešķirt 2,5 miljardus eiro, lai sniegtu Turcijai palīdzību uzturēt tās teritorijā esošos vairāk nekā divus miljonus patvēruma meklētāju.
Sanāksmes laikā sociālajos tīklos sāka parādīties fotogrāfijas ar EK it kā piedāvāto dokumentu, kā starp dalībvalstīm sadalīt šīs izmaksas. Atbilstoši šai neoficiālajai informācijai Latvijai 2016. un 2017.gadā varētu būt jāmaksā 4 381 071 eiro, lai palīdzētu Turcijai uzturēt tās teritorijā esošos bēgļus. Noprotams, ka šīs summas aprēķināšanai izmantoti rādītāji, kas raksturo valsts ekonomisko situāciju.