Laika ziņas
Šodien
Migla
Trešdiena, 27. novembris
Lauris, Norberts

Alda Dublinā: Gribas mājās. Mēs atgriezīsimies nākamgad

Dublinā dzīvojošo kurzemnieci Aldu Šneideri (32) uztrauc, ka viņas sešgadīgais dēls Alekss Jēkabs, spēlējoties ar vilcieniņiem vai ceļot klucīšu mājas, savā nodabā mēdz runāties angliski. Mājās gan ģimene runā tikai latviski, taču puikam nesen parādījies svešāds akcents. Angļu valodu viņš samācījies pirmsskolas izglītības iestādē Dublinā.

Alda vēlas, lai dēls skolas gaitas sāktu Latvijā un uzaugtu īsti latviskā vidē. Ģimene apzinās - saviem spēkiem šeit Dublinā to nenodrošinās. Tas ir viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ Alda ar vīru izvirzījuši mērķi nākamā gada vasarā atgriezties Latvijā.

Lai arī, viesojoties Dublinā, daudzi Īrijā dzīvojoši latvieši sacīja, ka vēlas atgriezties Latvijā un gan jau tas kādreiz notiks, Aldas un viņas vīra Artūra (32) ģimene vienīgā nosauca precīzi gadu. Lai ieceri īstenotu, Šneideri nesen sākuši atlikt naudu sava mājokļa būvēšanai Latvijā, lai būtu vieta, kur atgriezties. «Artūrs ir būvnieks, viņš apņēmies māju uzbūvēt,» pasmaida Alda. Netālu no Rīgas, Zaķumuižā, pārim pieder zemesgabals. Pārējie plāni vēl nav «uzbūvēti» - kur abi strādās, Šneideri vēl pagaidām skaidri nezina. Kā saka citi Dublinā satiktie latvieši, jaunai ģimenei ar vienu bērnu, kas vēl nav ļoti iesakņojusies Īrijā, atgriezties ir daudz vieglāk nekā daudzbērnu ģimenēm, kas uz citu valsti devās, lai spētu apgādāt bērnus. Tās nejūt, ka Latvijā tām būtu atbalsts.

Pamanīja stabilitāti

Īrijā Alda un Artūrs dzīvo sešus gadus. Aizceļošanas stāsts sākās ar Aldas atvaļinājumu, pavadītu Īrijā pie brāļa. «Pavēroju, kā brālis tur dzīvo, un man patika tā stabilitāte,» atceras Alda. Atgriezusies mājās, teikusi vīram: «Braucam!» Vīrs nedaudz izbrīnījies, taču piekritis. «Vīram jau arī ar darbu bija tā so, so (nu tā - no angļu val.) - tad maksā, tad ne,» atceras Alda. Vīrs tolaik strādāja būvniecībā, Alda - garantijas apkalpošanas remontā firmā ServiceNet. Taču ne smagu finansiālu grūtību, ne kredītsaistību pārim nebija, sarežģīta tikai pēdējā nedēļa līdz algai.

Latvijā droši viņi neesot jutušies ne tikai par vīra algu, bet arī par savu īrēto dzīvesvietu - reiz saimnieks pateicis, ka viņam uz piecām nedēļām vajadzēs dzīvokli, un pārim nācies meklēt citas telpas. Tādēļ jau Latvijā uzvirmojusi doma par savu mājokli, taču pāris apzinājies - Īrijā sakrāt ir reālāk nekā Latvijā. Viņai Latvijā vairāki cilvēki teikuši - tu izvēlies vieglāko ceļu. Arī darbā priekšnieks centies atrunāt - skaties, ka neapnīk Īrijā šampinjonus lasīt. Tomēr Alda nepaklausīja, ar vīru mēneša laikā sapakojuši mantas, un prom bija.

Sākumā Šneideri Īrijā dzīvojuši Dandolkā. Pēc dažiem mēnešiem pasaulē nāca dēls. Pēcāk pārcēlušies uz Dublinu. Abi, Alda un Artūrs, vairākkārt mainījuši darbu, meklējot labākas iespējas. Dublinā Alda pieteikusies darba meklēšanas birojā, un, kā pati saka, pirmais darbs atradās ātri. Tas bija Īrijā pazīstamais veikalu tīkls Dunes Stores, kur viņa strādāja par pārdevēju. Piedāvāja pāriet uz pilnu slodzi, taču viņa atteikusi un atradusi citu pusslodzes darbu. Tas bija apkopējas darbs - tīrījusi mākslinieku studiju par 250 eiro nedēļā. Šo darbvietu Alda gan atdevusi savai mammai, kura arī pārcēlusies dzīvot un strādāt uz Īriju.

Apzvanīs bijušos kolēģus

Tagad Alda strādā kafijas meistaru veikaliņā kafejnīcā Art of Coffee, kur apgūst baristu mākslu. Vīrs strādā būvdarbu jomā. Līdztekus darbam Dublinā Alda studēja Biznesa vadības koledžā - mācījās sabiedriskās attiecības. Viņa saka - Latvijā studijas augstskolā neesot varējusi atļauties ne naudas, ne laika ziņā. «Katru eksāmenu izbaudīju,» viņa saka.

Tomēr Alda atzīst - nevaru izstāstīt, cik man ļoti gribas mājās Latvijā. «Es zinu, ka nav tur tāda ekonomiskā situācija kā te, būs jācīnās vairāk, bet tur esi savējais. Es nejūtos piederīga Īrijai,» viņa paskaidro. Pietrūkstot arī Latvijas kultūras dzīves, piemēram, teātra, kora. Uz Latviju gan ģimene brauc regulāri, arī mazajam Aleksam tur ļoti patīkot. «Te visi runā latviešu valodā, mūsu valodā - viņš brīnījās, kad mēs atbraucām. Jautāja, kāpēc viņam angliski neko nejautā,» atceras Alda.

Par iespējām Latvijā Alda teic: «Tā kā esmu pabeigusi sabiedriskās attiecības, protams, gribētu šajā jomā iegūt darbiņu.» Viņai jau ir neliela pieredze, Īrijā veidojot sabiedriskās attiecības Latviešu luterāņu evaņģēliskajā draudzē. Tiesa, esot gatava arī strādāt citus darbus, viņa arī plāno runāt ar saviem kādreizējiem darba devējiem. Pagaidām aktīvus darba meklējumus Alda vēl nav sākusi. «Taču zinu, darbu es viennozīmīgi Latvijā atradīšu, arī Artūrs ir darbarūķis un atradīs,» saka Alda. Vīrs jau sācis apzvanīt savus bijušos kolēģus būvniecības jomā. Vēl Aldas plānos ir Latvijā izveidot organizāciju, kas palīdzētu aklimatizēties uz Latviju atbraukušajiem tautiešiem.

Stāstu par kafejnīcas Art of Coffee īpašnieku un viņa biznesu lasiet šodien laikrakstā Diena.

Lasiet piektdien Dienā: Atšķirībā no Aldas Šneideres ģimenes, nospiedošs vairākums Īrijā un Ziemeļīrijā aptaujāto latviešu neredz iespēju atgriezties Latvijā un daudz pārmetumu raida valstij. Prasīsim atbildi amatpersonām un institūcijām, kuras lielās ar ambicioziem aizbraucēju atpakaļ vešanas plāniem. 

Top komentāri

zane
z
jā, jā, atkal tie paši cilvēki intervēti.. kā viena blice.. kā ar tiem, kas TUR strādā labākos amatos? kapēc tos neintervē? kuri ir vadošos amatos, biržās, bankās vai politiskās - juridiskās organiz'ācijās? ir arī profesionālas intereses tur iegūt praksi, kas tai pašai mūsu LV būtu noderīga, bet par to ne vārda, tādus taču arī mums pēc tam atpakaļ nevajag,, vai ne? tautas nodevēji vai vienk cilvēki ar smadzenēm un uzdrošināšanos, plašāku skatījumu.. poļi gan savējos neapd****, kas aizbrauc. ak, m\ēs, skauģu dzimums....
James May
J
Es ari pec 11 gadu prombutnes Norvegija tapat domaju, nu papamegina. Norvegija man bija labs darbs, gimene (diemzel izira), sava maja, respektivi - stabila un sakartota dzive. Domaju, nu kaut ka velk, tik traki jau nebus. Atbraucu, darbs bija (man ir augstaka ekonomiska izglitiba), tikai talu no manas specialitates, knapinajos un knapinajos, beidzot sapratu, ka Latvija izdzivot var, bet dzivot reti kurs var. Atgriezos Norvegija .... un, dzivoju talak. Ja, pierukst draugu loks, Riga, Latvijas lauki, bet diemzel ieprieksminetas lietas mani nespej pabarot.
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas