Respondenti norādīja, ka rūpējas par uzņēmuma drošības sistēmām un tajos esošo datu drošību, izmantojot licencētas programmas un uzstādot ierīcēm paroles un antivīrusa programmatūras.
Savukārt Latvijas uzņēmēju dažādus fiziskās drošības risinājumus izmanto retāk. Katrs otrais Latvijas uzņēmējs izmanto apsardzes pakalpojumus, kā arī piekļuvi uzņēmuma telpām ar kodiem, caurlaižu kartēm u.tml. ierobežo vidēji katrs otrais uzņēmējs, kamēr videonovērošanas risinājumus lieto 31%, bet "tīra galda" politiku īsteno 28% aptaujāto uzņēmēju.
Aptaujas rezultātos apstiprināts, ja vēl pirms 10-15 gadiem vārds "drošība" vairāk asociējās ar signalizāciju, caurlaižu skenēšanu, slēgtām durvīm un fizisko apsardzi, tad tagad vairāk domāts par ierīču aizsardzību no kiberuzbrukumiem, kas ne vien notiek biežāk, bet ir arī mērķtiecīgāki un nopietnāki.
Bite Latvija Klientu apkalpošanas nodaļas vadītāja Oksana Stankeviča sacīja, ka informācija ir viens no vērtīgākajiem uzņēmuma aktīviem, tomēr fokusēties tikai uz kiberdrošību nav racionāli. "Ir jādomā arī par biznesa fizisko drošību, jo, ja jebkuram cilvēkam ir iespēja brīvi iznest no uzņēmuma tā aprīkojumu, tostarp datorus, ārējos atmiņas nesējus vai dokumentus, viņš, līdzīgi kā kibernoziedznieks, var radīt uzņēmumam ne vien finansiālus zaudējumus, bet arī informācijas noplūdes risku un reputācijas draudus," uzsvēra Stankeviča.
Apdrošināšanas sabiedrības AAS Balta dati liecina, ka zagļi kļūst meistarīgāki un plāno savus noziegumus rūpīgāk, nodarot uzņēmējiem aizvien lielākus zaudējumus, kaut arī pērn, salīdzinot ar 2016.gadu, atlīdzību pieteikumu skaits no juridiskām personām nav pieaudzis, savukārt vidējais izmaksāto atlīdzību apmērs pēdējos gados konstanti palielinās.
Aptaujā noskaidrots, ka teritorijas drošību uztrauc katru otro jeb 54% aptaujāto uzņēmēju. Visvairāk par šo jautājumu domā uzņēmēji Pierīgā un Zemgalē.
AAS "Balta" atlīdzību direktors Ingus Savickis norādīja, ka zādzības visbiežāk notiek laikā, kad objekts ir atstāts bez uzraudzības, proti, naktī. "Zagļi nesmādē arī juridiskām personām piederošus īpašumus - birojus, noliktavas un saimniecības telpas. Savukārt uzņēmēji ne vienmēr pienācīgi novērtē riskus, aprīkojot īpašumu ar atbilstošām drošības ierīcēm. Lai gan pret zādzību simtprocentīgi pasargāt nav iespējams nevienu, mūsu pieredze liecina, ka viena lieta, kas ievērojami attur zagļus no ielaušanās un palīdz mazināt zaudējumus, ir videonovērošanas kameru uzstādīšana," atzīmēja Savickis.
Apdrošinātāju pieredze liecina, ka ar zādzībām saistītus finansiālos riskus ievērojami samazina mūsdienu tehnoloģijas, piemēram, videonovērošanas kameras, kas nodrošina iespēju operatīvi saņemt paziņojumus par aizdomīgām aktivitātēm īpašumā, kā arī sekot līdzi tajā notiekošajam, skatoties tiešsaistes video mobilajā telefonā vai datorā.
Tipiskākie atlīdzību pieteikumu gadījumi, ko saņem Balta, saistīti ar zagļu iekļūšanu īpašumā, izsitot ieejas durvju stiklojumu, izurbjot caurumus durvīs vai sagriežot logu restes. Šādos gadījumos no birojiem visbiežāk nozog datortehniku, no noliktavām - izejvielas un materiālus, bet no saimniecības ēkām nozog vērtīgas tehnikas un darba instrumentus. Nereti ielaušanās laikā tīši bojāts arī uzņēmumu inventārs.
Kā vēstīts, mobilo sakaru operators SIA Bite Latvija dibināts 2005.gada maijā un tā pamatkapitāls ir 99,085 miljoni eiro. Pērn uzņēmums strādāja ar 92,9 miljonu eiro konsolidētu apgrozījumu, kas ir par 17% vairāk nekā iepriekšējā gadā, savukārt tīrā peļņa bija astoņi miljoni eiro.