Tajā skaidrots, ka minētajā laika posmā Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (PMLP) saņemts iesniegums no 18 461 personas, kas lūgušas TUA. Kopumā izsniegtas 17 878 TUA, bet 165 gadījumos TUA izsniegšana atteikta, bet anulētas 3278 TUA.
Ziņojumā arī norādīts, ka kopš 1992. gada, kad Latvija sāka patstāvīgi regulēt savu imigrācijas politiku, ieceļojušo ārzemnieku skaits Latvijā ir bijis salīdzinoši zems, augstāko līmeni sasniedzot 2006.-2007. gadā, kad valstī tika konstatēta vietējā darbaspēka nepietiekamība un bija nepieciešama tā piesaiste no ārvalstīm. Ekonomiskās lejupslīdes laikā bija novērojama strauja pirmreizēji izsniegto uzturēšanās atļauju skaita samazināšanās, bet no 2011. gada līdz 2014. gadam vērojams ievērojams izsniegto atļauju skaita pieaugums, Latvijā ieceļojot trešo valstu pilsoņiem saistībā ar to veiktajām investīcijām Latvijas tautsaimniecībā.
2015. gadā pirmreizējo TUA skaits ievērojami samazinājās - par 38%, jo Saeimas 2014. gada 8. maijā pieņemtie grozījumi Imigrācijas likumā būtiski mainīja investīciju programmas nosacījumus, palielinot minimālās ieguldījuma summas un nosakot papildu iemaksas valsts budžetā, ir veicinājuši investoru skaita samazināšanos.
Informatīvajā ziņojumā skaidrots, ka kopumā aptuveni 90% no visām TUA ir pieprasījuši investori no bijušajām PSRS republikām. Ārpus bijušās PSRS teritorijas lielākā investoru interese ir no Ķīnas, Vjetnamas un Izraēlas.
Kopš 2014. gada arī samazinās ar TUA saistīto ieguldījumu apmērs ienākošo ārvalstu tiešo investīciju plūsmā. Ja 2014. gadā nerezidentu ieguldījumi, kas saistīti ar TUA saņemšanu, veidoja gandrīz 12%, tad 2017. gadā tie bija vairs tikai 0,6% no ienākošās ārvalstu tiešo investīciju plūsmas.
ērce
Viņi nav ieguldījuši, bet pa lēto p
ttt