Atbildot uz valodu reformu mazākumtautību skolās, Ušakovs sola papildnodarbības priekšmetu apguvei dzimtajā valodā

Saeimā valdošā koalīcija ir paziņojusi par plāniem pakāpeniski vidusskolās pāriet uz mācībām tikai valsts valodā, kam iebilst partijas, kuras pārstāv krievvalodīgo elektorātu, tostarp Ušakova pārstāvētā Saskaņa, kas ir pie varas Rīgas domē.

Ušakovs šodien ticies ar ministru prezidentu Māri Kučinski (ZZS) un izglītības ministru Kārli Šadurski (Vienotība), lai darītu zināmus Rīgas pašvaldības turpmākos plānus attiecībā uz mazākumtautību skolu izglītības reformu.

Rīgas dome no 2019.gada 1.septembra plāno piedāvāt jaunu izglītības programmu, proti, mazākumtautību skolās skolēniem tikšot nodrošinātas papildnodarbības, kurās apgūt priekšmetus varēs viņu dzimtajā valodā. "Tas nozīmē, ka pēc tam, kad ir notikusi nodarbība fizikā valsts - latviešu - valodā, ja ir nepieciešams, bērns varēs doties uz papildnodarbībām, kur viņam tā pati tēma tiks paskaidrota vēlreiz - viņa dzimtajā valodā," skaidroja Ušakovs.

Skolām tiks piešķirts finansējums proporcionāli skolēnu skaitam, un skolēnu skaits savukārt noteiks, cik daudz šādas nodarbības ir nepieciešamas.

"Netiks ierobežots ne priekšmetu sortiments, ne priekšmetu skaits, un skolas pašas varēs izvēlēties, kādus priekšmetus papildus pasniegt," stāstīja domes priekšsēdētājs. Šī iecere attieksies uz visām mazākumtautību skolām - poļu, ebreju, ukraiņu un citām. To, vai papildnodarbības pasniegs tas pats skolotājs, kurš pasniedz priekšmetu valsts valodā, vai tiks pieaicināts kāds cits, izlems skolu vadība.

Viņš skaidroja, ka ir skolas, kur 40% mācību priekšmetu pasniedz mazākumtautību valodā, bet ir skolas, kur tas ir tuvu nullei, kas nozīmē, ka "būs skolas, kuras maksimāli plaši izmantos programmas piedāvātās iespējas un būs skolas, kuras to izmantos tikai viena priekšmeta pasniegšanai - tā būs brīva izglītības iestāžu izvēle," sacīja mērs.

Ar šo programmu plānots panākt to, ka mazākumtautību bērni zina gan valsts valodu, gan dzimto, gan izprot pasniegtos priekšmetus un var par tiem izteikties abās valodās. Priekšsēdis gan uzsvēra, ka arī pašlaik neesot saskāries ar situācijām, kad kādas Rīgas mazākumtautības skolas absolvents nezinātu valsts valodu.

Viņš skaidroja, ka finansējums šāda tipa programmas ieviešanai tiks nodrošināts arī valodu skolās, piemēram, Rīgas franču licejā vai Rīgas Valsts vācu ģimnāzijā, un arī skolās, kas pasniedz priekšmetus valsts valodā. Šajā gadījumā skolām tiks piešķirts finansējums, lai varētu nodrošināt papildnodarbības un nostiprinātu audzēkņu zināšanas izvēlētajos priekšmetos.

Tāpat Ušakovs norādīja, ka šī programma mazākumtautību skolās tiks īstenota neatkarīgi no tā, vai tiks vai netiks realizēta reforma par pāreju uz izglītības iegūšanu tikai valsts valodā.

Tikšanās noslēgumā amatpersonas vienojušās, ka tuvākajā laikā Rīgas dome sniegs detalizētu izklāstu par to, kā šo programmu plānots ieviest un cik lielus pašvaldības budžeta līdzekļus tas prasīs. Provizoriskie aprēķini liecina, ka tas varētu izmaksāt aptuveni divus miljonus eiro gadā.