Latvenergo ir valsts kapitālsabiedrība, kuras akciju turētāja ir Ekonomikas ministrija (EM). Akcionāra intereses pārstāv EM valsts sekretārs Ēriks Eglītis.
Atlaistajā padomē kopš 2016.gada darbojās bijušais DNB bankas vadītājs Latvijā Andris Ozoliņš, nacionālās aviokompānijas airBaltic valdes loceklis, Slovākijas pilsonis Martins Sedlackis, EM bijušais valsts sekretāra vietnieks un lidostas Rīga bijušais valdes priekšsēdētājs Andris Liepiņš, Latvijas Komercbanku asociācijas bijušais prezidents un AS Valsts nekustamie īpašumi padomes loceklis Mārtiņš Bičevskis, kā arī bijusī RB Rail valdes priekšsēdētāja Baiba Rubesa.
Atlaistās padomes vietā iecelta pagaidu padome, kuras sastāvā ir ekonomikas ministra padomnieks Pāvels Rebenoks, ministra biroja vadītāja Inese Kublicka, Vēja enerģijas asociācijas valdes loceklis Kristaps Stepanovs, AS Rigensis Bank valdes loceklis Renārs Degro un Artūrs Šnoriņš.
Pēc ekonomikas ministra skaidrotā, Rebenoks Latvenergo pagaidu padomē iecelts, ņemot vērā viņa pieredzi korporatīvajā pārvaldībā, Stepanovs ir eksperts atjaunīgo energoresursu jomā ar zināšanām ekonomikā, Šnoriņš ir ekonomists ar zināšanām par eksportu, Degro ir labas zināšanas finansēs, bet Kublickai ir pieredze mārketingā, turklāt viņa nodrošinās tiešu saikni starp EM un Latvenergo.
Nemiro uzsvēra, ka Latvenergo pagaidu padomē nav iecelti "savi cilvēki" un tiem nav interešu konflikta. Viņš piebilda, ka pagaidu padome ir uztverama kā "blīve" starp pastāvīgo padomi.
Nemiro pateicās līdzšinējai Latvenergo padomei, tomēr ministrs vēlētos, lai kompānijas padome darbotos aktīvāk un efektīvāk, kā arī straujāk risinātu jautājumu par elektroenerģijas sadales tarifa mazināšanu.
Ministrs atzina, ka šodien iecelta Latvenergo pagaidu padome, bet nākotnē uz šiem amatiem tiks izsludināts konkurss. Patlaban gan nav zināms, kad tas varētu notikt.
Medijiem izplatītajā paziņojumā atlaistā padome norāda, ka ir lepna un gandarīta par izdarīto divarpus gadu laikā. "Mēs esam varējuši virzīt Latvenergo koncernu zaļas ilgtspējīgas attīstības gultnē, tanī pat laikā neatlaidīgi strādājot pie elektrības tarifu samazināšanas, vienlaikus nodrošinot vajadzīgās dividendes Latvijas valsts budžetam," padomes vārdā norādīja Latvenergo padomes priekšsēdētājs Andris Ozoliņš.
Padome atzīmēja, ka, Latvijai iestājoties OECD, 2016.gadā 16.decembrī pirmo reizi atbilstoši labai korporatīvai pārvaldībai valsts uzņēmumos, Latvenergo padomi piecu gadu termiņam atlasīja profesionāls personāla atlases uzņēmums un nominācijas komisija. Visi bijušie padomes locekļi atbilst neatkarīga padomes locekļa definīcijai - ar pieredzi privātajā biznesā, tostarp starptautiskā mērogā, valsts sektorā un augstākajā ierēdniecībā.
"Padome savos uzstādījumos Latvenergo valdei vadījās pēc kopīgās atziņas, ka Eiropas Savienības vienotajā ekonomiskajā telpā konkurences pamats ir efektivitāte jeb spēja enerģiju ražot racionāli, procesu vadīt un plānot maksimāli pārdomāti, lai personāla kompetence un ražošanas resursu pielietojums sniegtu labākos izmaksu efektivitātes rādītājus," norādīja padome.
Padome arī piebilst, ka pēdējo divu gadu laikā Latvenergo Latvijas budžetam izmaksājis 284 miljonus eiro dividendēs.
Pēc Nemiro stāstītā, viņš vēlētos, ka Latvenergo padomē darbotos eksperti, kas atbildētu katrs par savu jomu, piemēram, viena atbildībā būtu finanšu rādītāju uzlabošana, otra atbildībā būtu zaļās enerģijas attīstīšana, cita atbildības sfērā būtu ārējo tirgu iekarošana. "Latvenergo varētu gūt lielāku peļņu, darbojoties Lietuvā, Igaunijā un Polijā," piebilda Nemiro.
Kā ziņots, maija sākumā Nemiro aģentūrai LETA sacīja, ka nav apmierināts ar atsevišķu Latvenergo padomes locekļu darbu, tomēr izmaiņas padomes sastāvā tad netika plānotas.
"Ir padomes locekļi, kuri strādā aktīvi un produktīvi, bet ir arī tādi, kas nestrādā aktīvi un produktīvi. Akcionāru pārstāvji ir devuši kompānijas padomei uzdevumus, kas ir pildīti smagnēji. Tā kā pārbaude vēl nav noslēgusies, nekādi lēmumi vēl nav pieņemti," toreiz sacīja Nemiro.
Viņš gan neatklāja, ar kuru Latvenergo padomes locekļu darbu ministrs nav apmierināts. Vaicāts, vai neapmierinātību izpelnījušos Latvenergo padomes locekļu darbs nav tik kvalitatīvs, lai tie varētu turpināt darbu līdz pilnvaru termiņa beigām 2020.gadā, Nemiro atbildēja apstiprinoši.
Latvenergo koncerna mātesuzņēmuma auditētais apgrozījums pagājušā gadā bija 435,199 miljoni eiro, kas ir par 12,7% mazāk nekā 2017.gadā, bet kompānijas peļņa pieauga par 41% un bija 212,733 miljoni eiro.
Savukārt Latvenergo koncerns pērn strādāja ar 878,008 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 5,1% mazāk nekā 2017.gadā, bet koncerna peļņa saruka 4,2 reizes un bija 75,955 miljoni eiro.
Latvenergo nodarbojas ar elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanu un tirdzniecību, dabasgāzes tirdzniecību, elektroenerģijas sadales pakalpojumu nodrošināšanu un pārvades aktīvu nomu. Latvenergo obligācijas kotē biržas Nasdaq Riga parāda vērtspapīru sarakstā.
pievienots atlaistās padomes komentārs
Krējums Saldais
kolhoza galvenais grāmatvedis
vai tik krievu laikos