Par autoceļiem – mums aizvien trūkst naudas kvalitatīvai to uzturēšanai, nemaz nerunājot par savlaicīgu atjaunošanu. Daudz par to tiek diskutēts, tomēr varbūt ir pienācis laiks izdarīt arī kādus reālus secinājumus, kā rīkoties, kādus, varbūt drastiskus, lēmumus pieņemt...
Nav mums tāda autoceļa Latvijā, kurš vispār nebūtu vajadzīgs. Manuprāt, ir ceļi, kuri jānodod apsaimniekošanā pašvaldībām, nodrošinot arī nepieciešamo finansējumu. Un ir otra lieta – pašvaldībām atsevišķi ceļi ir jānodod privātai apsaimniekošanai, jo ir tādi autoceļi, kurus izmanto teju tikai viens uzņēmējs un kuru viņš ir gatavs pats sakārtot, attiecīgi arī kontrolējot, kas uz šā ceļa notiek. Tāpat jāskatās uz meža ceļiem, valsts vai pašvaldību ceļiem, kurus izmanto tikai mežinieki, iespējams, jāizvērtē, kādā veidā šos ceļu posmus nododam uzņēmumiem, kas ir valsts kapitālsabiedrības. Manuprāt, tā būtu šīs jomas loģiska sakārtošana, un tas ir darbs, kas kopā ar pašvaldībām jāpaveic.
No jūsu teiktā var noprast, ka nenonāksim līdz situācijai, kad pēkšņi kāds autoceļš lēnām sāks aizaugt, jo to izmanto teju viens vai divi cilvēki, tāpēc to nevaram atļauties uzturēt.
Lielākā problēma, kas mums ir valstī, – kopš neatkarības atjaunošanas nav laikus un pienācīgi veikta ceļu uzturēšana. Ja tos uzturētu labā kārtībā – kaut vai tos pašus vietējos, grants seguma ceļus – ja tos savlaicīgi profilētu, atjaunotu virsmas, koptu un uzturētu darba kārtībā visas ūdens atvades sistēmas, tad autoceļu kvalitāte būtu pietiekami labā līmenī. Tad mēs pakāpeniski varētu veikt pilnīgi citām slodzēm paredzēto, vēl padomju laikā būvēto autoceļu pilnīgu pārbūvi. Ja to mēs, pateicoties Eiropas Kohēzijas fondam līdz 2020. gadam vismaz 85% apjomā būsim paveikuši uz valsts galvenajiem autoceļiem, tad, protams, paliks jautājums par reģionālajiem un vietējiem autoceļiem.
Visu interviju lasiet laikraksta Diena pirmdienas, 14. maija, numurā! Ja ir vēlme laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
es arī saku,
Lauku ceļi
Kārklu vācietis